Izglītība, kultūra, sabiedriskā dzīve

Pēc Otrā pasaules kara līdz 1959.gadam sabiedriskā, kultūras un skolu dzīve noritēja atšķirīgi Ķemeros, Slokā un Rīgas Jūrmalā, kuru 1946.gadā oficiāli pievienoja Rīgai kā septīto rajonu.

Skolu tīkls ar nelielām izmaiņām palika iepriekšējais. Rīgas Jūrmalas skolas tāpat kā rajona četras bibliotēkas apzīmēja ar kārtas skaitļiem saistībā ar citu Rīgas rajonu iestādēm.
Darbojās kinoteātri "Banga", "Dzintarkrasts", "Līgo", "Vētra", vasaras sezonā arī "Dzintari". Arī Dzintaru koncertzāle, Valsts Rīgas Vēstures muzeja filiāle un Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa vasarnīca - muzejs Majoros bija atvērti tikai vasarā. Kūrorta viesu vajadzībām gandrīz katrā sanatorijā, pansionātā, atpūtas namā utt. bija savs kultūras darba organizators un bibliotēka.

1958.gadā darbu uzsāka zvejnieku kolhoza "Uzvara" kultūras nams.
Slokas kultūras dzīvi pēckara periodā noteica Slokas kultūras nams, bet 1967.gadā atklātais Slokas Celulozes un papīra kombināta kultūras nams kļuva par galveno Slokas rajona kultūras iestādi līdz pat deviņdesmitajiem gadiem. Arī Slokā bija savs kinoteātris, skolas un bibliotēka.
Ķemeros darbojās kultūras nams, bibliotēka, skola, vasaras koncertestrāde un kinoteātris.

Pēc vienotas Jūrmalas pilsētas izveidošanas līdz ar administratīvajām iestādēm arī kultūras un sabiedriskā dzīve pakāpeniski koncentrējās pilsētas centrā, bijušajā Rīgas Jūrmalas pilsētas teritorijā. Paplašinājās gan pilsētas skolu, gan kultūras iestāžu tīkls.
Uzcēla jaunas skolu ēkas Lielupē, Jaundubultos, Kauguros un Slokā (savu darbību pārtrauca skolas Bulduros, Dubultos un Asaros). Aktīvi darbojās dažādi bērnu un jauniešu interešu klubi, Pionieru nams (tagad Mākslinieciskās jaunrades nams, kura pakļautībā 1999.gadā izveidoja Mākslas skolu). 1960.gadā nodibināja Jūrmalas bērnu mūzikas skolu (tagad - Jūrmalas mūzikas vidusskola).
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas sākusi darboties Alternatīvā skola Bulduros, uz bērnu dārzu bāzes izveidotas sākumskolas "Ābelīte", "Taurenītis" un "Zvaniņš", arī Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" 1996.gadā atvēra sākumskolu (no 1998.gada - Vaivaru pamatskola). 1998.gadā atklāja Majoru skolas jauno korpusu. Jūrmalā atrodas arī vairākas republikāniskās skolas un augstskolas vai to filiāles - Valsts Bulduru dārzkopības tehnikums, Rīgas tirdzniecības un kulinārijas skolas Jūrmalas filiāle Bulduros, Latvijas Evanģeliski luteriskā Kristīgā akadēmija Bulduros, Tieslietu ministrijas Mācību metodiskais centrs Dzintaros un Valsts policijas mācību centrs Kauguros, Sociālās integrācijas valsts aģentūras Invalīdu apmācības skola Dubultos, P.Stradiņa Medicīnas universitātes māsu skola u.c.

Izveidojās arī jaunas kultūras iestādes. 1962.gadā Dubultos nodibināja Jūrmalas novadpētniecības muzeju (tagad - Jūrmalas pilsētas muzejs) un izstāžu zāles Dzintaros, Turaidas ielā 11, ko uzcēla 1972.gadā. 1974.gadā savu brīvdabas muzeju atklāja z/k "Uzvara" (tagad - Brīvdabas muzejs). 1990.gadā kā pašvaldības muzeja filiāle Jaundubultos darbu uzsāka Luda Bērziņa memoriālais muzejs, kurš 1993.gadā kļuva par jaundibinātā Luda Bērziņa piemiņas fonda muzeju (šobrīd vairs nedarbojas). 1996.gadā pirmos apmeklētājus uzņēma Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle - Aspazijas māja Dubultos un turpina darboties Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca Majoros (J.Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāle).

Vairākkārt reorganizēti pilsētas kultūras nami. 70.gadu vidū pilsētai bija trīs kultūras nami, kas atradās - Priedainē, Asaros un Slokā, 80.gadu vidū - Lielupē, Bulduros un Asaros, bet 90.gadu vidū bija tikai viens Jūrmalas kultūras centrs Majoros ar filiāli - Bulduru kultūras namu un Jaunatnes atpūtas parku Asaros vasaras sezonā. Pēc pēdējās reorganizācijas 1999.gadā pilsētā izveidoti atkal trīs pašvaldības kultūras nami - Bulduros, Majoros un Kauguros. 1979.gadā Lielupes kultūras namā nodibinātais Jūrmalas tautas teātris 1991.gadā pārtapa par Jūrmalas teātri - studiju, kas kopš 1992.gada atrodas Bulduros. Visu pēckara periodu (ar pārtraukumiem) vasaras sezonās turpina darboties Mellužu koncertestrāde. 1994.gadā Dubultos izveidojās neatkarīgs kultūras centrs "Undīne", kuru 1998.gadā pārdēvēja par "Zaļo ordeni - pasaku māju "Undīni"".

Sakarā ar denacionalizāciju un namīpašnieku maiņu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, savu darbību izbeiguši visi pilsētas kinoteātri. Darbojas tikai kinoteātris Majori (tagad Majoru kultūras nama pakļautībā) un kinoteātris Kauguri (tagad Kauguru kultūras nama pakļautībā), kas uzcelti sešdesmitajos gados. Deviņdesmitajos gados beidza pastāvēt arī Slokas CPF kultūras nams, Asaru kultūras nams, padomju laikos izveidotais Estrādes orķestru birojs (gatavoja koncertprogrammas Jūrmalas restorāniem un kafejnīcām, dažādiem kultūras pasākumiem), Asaru jaunatnes atpūtas parks, spēļu un atrakciju pils "Daile" (uzcelta 1976.gadā) Dzintaros.

1991.gadā izveidotās Jūrmalas pilsētas bibliotēku apvienības pakļautībā ir bērnu un pieaugušo bibliotēkas Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos, Asaros, Slokā, Kauguros un Ķemeros.
Kopš 1980.gada līdz 1998.gadam Jūrmalai bija savs laikraksts "Jūrmala". 1997.gadā sāka iznākt pašvaldības laikraksts "Jūrmalas Vēstis", kas 1998.gadā mainīja izdevēju un pārtapa par "Jūrmalas Ziņām".
Jūrmalā dzīvo un strādā daudzi pazīstami latviešu mākslinieki - Maija Tabaka, Egils Rozenbergs, Gļebs Panteļejevs, Jānis Bārda u.c. 1977.gadā daļa no Jūrmalā dzīvojošiem māksliniekiem apvienojās Jūrmalas mākslinieku grupā, kas organizē un piedalās dažādās mākslas izstādēs.
Jūrmalā darbojas dažādas sabiedriskas organizācijas un fondi - Aspazijas mājas Jūrmalā fonds, Kinorežisora Aleksandra Rusteiķa fonds, Luda Bērziņa piemiņas fonds u.c. Savu darbību atjaunojusi Latviešu biedrība, aktīva ir Namsaimnieku biedrības Jūrmalas nodaļa, Nacionālo karavīru apvienība u.c.