Lai lejupielādētu, spied šeit  

Jūrmalas pilsētas daļa (33 km no Rīgas) Lielupes krastā, vietā, kur Lielupe apmēram 2 km attālumā no jūras pagriežas uz austrumiem, izveidojot Jūrmalas pussalu. Sloku ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektrificētais dzelzceļš un Rīgas - Ventspils autoceļš. Slokā dzīvo apmēram puse no Jūrmalas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tā veidojusies un augusi kā rūpnieciska pilsēta, pašlaik tajā dzīvo (galvenokārt Kaugurciema daudzstāvu namos) Jūrmalas pakalpojumu sfēras darbinieki. Elektriskais dzelzceļš līdz Slokai atklāts 1951.gada jūlijā.

Jūrmalas teritorijā Sloka ir senākā apdzīvotā vieta, kas pilsētas tiesības saņēmusi 1785.gadā, bet Slocenes upīte, pie kuras tā atrodas, vēstures avotos minēta jau 1255.gadā. Tās saimnieciskais uzplaukums sākās 17.gs.(šeit atradās vairākas hercoga Jēkaba manufaktūras) un turpinājās līdz 20.gs. sākumam, kad tika uzcelti vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi un Baltijas celulozes fabrika (1895.).

Pirmā pasaules kara laikā uzņēmumi un daļa māju tika nopostītas. 1925.gadā Slokai pievienoja Kaugurciemu, bet 1959.gadā to iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā. Padomju laikā attīstījās vairāki ražošanas uzņēmumi, kuru produkcija bija pieprasīta ne vien PSRS, bet arī ārvalstīs. Lielākais bija Slokas celulozes un papīra kombināts, kura intensīvā darbība nodarīja daudz posta apkārtējai videi. Pašlaik darba apjoms samazināts, tiek veikta jaunu, ekoloģiski tīru ražotņu attīstība.

Tagad Sloka un Kauguri veidojas par daudzstāvu dzīvojamās apbūves masīvu un kūrorta komunālās saimniecības zonu, kas saglabās arī rūpniecisko nozīmi. Slokā vēl ir daudzpusīgas teritorijas izmantošanas iespējas. Ir izvērsusies jaunu ģimenes māju celtniecība.

Sloka īpatnēja ar to, ka tajā nav saglabājušies nozīmīgi arhitektūras pieminekļi.

IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS SLOKĀ

Slokas kapos ir atdusas vietas gleznotājam Arvīdam Eglem (1905.-1972.) un rakstniekam Alfrēdam Gobam (1889.-1972.). 

VĒSTURISKĀS CELTNES SLOKĀ    

Slokas celulozes fabrika
dibināta 1895. gadā kā Baltijas celulozes fabrika   

Luterāņu baznīca Raiņa ielā 4


Celta 1851.gadā. Pārbūvēta 1869. un 1903.gadā. Baznīcas zvans bijis baronu fon Firksu īpašums. Mākslas piemineklis - altārglezna "Kristus pie krusta" (19.gs., A.Hanišs).    

Piemineklis kapteinim Paulim Zoltam


Nacionālās armijas studentu bataljona 2. rotas komandierim, ar cīņubiedriem Kaugurciemā (pie jūras), pieminot viņu varonīgo cīņu pret lielinieku armijas pārspēku 1919. gada 18. maijā. Celts 1934.gadā, 40.gados nopostīts; atjaunots un atklāts no jauna 1989.gada 18.maijā. 

Piemineklis staļinisko represiju upuriem

Uzstādīts 1990.gadā  

 Slokas kapu kapliča
celta 1937.gadā, arhitekts V.Mellenbergs