JŪRMALA GADSIMTA GARUMĀ

Skaitļi:
Platība                                     100 kv.km (otra lielākā pilsēta Latvijā)
Iedzīvotāju skaits                         55 603 (2005.gadā)
Krasta līnijas garums                      32 km (paralēli dzelzceļa līnijai)
Tuvākā dzelzceļa stacija           Priedaine (14 km no Rīgas)
Tālākā dzelzceļa stacija                Ķemeri (44 km no Rīgas)

Jūrmala ir kūrorta pilsēta ar neparastu likteni. Pēdējās simtgades laikā tā piedzīvojusi gan vēsturiski politiskās pārmaiņas, gan arī ievērojamas izmaiņas pilsētas administratīvi teritoriālajā iedalījumā, iedzīvotāju skaitliskajā, sociālajā un nacionālajā sastāvā.

Jūrmala izveidota no trim vēsturiski un saimnieciski atšķirīgām pilsētām. 1959.gada 11.novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas  pilsētas izveidošanu.

• Senākā pilsētas pašpārvalde Jūrmalas teritorijā izveidojās Slokā, kas jau 1785.gadā ieguva tirdzniecības miesta tiesības, bet 1878.gadā tā kļuva par pilsētu. Slokas dzīvi 20.gadsimtā noteica 1896.gadā uzceltā celulozes un papīra fabrika, kas darbojās līdz pat 1990.gadam. Pilsētai bija rūpniecisks raksturs un fabrika noteica gan pilsētas saimniecisko attīstību, gan sabiedrisko un kultūras dzīvi. 1925.gadā pilsētai pievienoja seno zvejnieku ciematu Kaugurciemu un Slokas mācītājmuižas zemes.
• Jau kopš 19.gs. Rīgas jūrmala bija iecienīta Rīgas iedzīvotāju atpūtas vieta. 20.gs. sākumā par Rīgas jūrmalu dēvēja senos zvejnieku ciematus  un peldu miestus Rīgas tuvumā. Lielupe (Buļļi), Bulduri (Bilderliņi), Dzintari (Edinburga, Avoti), Majori, Dubulti, Jaundubulti, Melluži (Karlsbāde), Asari un Valteri no 1783.gada atradās Krievijas Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Slokas pagasta sastāvā.

1920.gada 2.martā jaunās Latvijas valdība parakstīja Noteikumus par pilsētas tiesību piešķiršanu Rīgas Jūrmalas peldu miestiem. Pēc otrā pasaules kara, 1946.gada sākumā, Rīgas Jūrmalas pilsētu pārveidoja par Latvijas PSR galvaspilsētas Rīgas septīto rajonu - Jūrmalas rajonu. 1949.gadā tajā iekļāva arī Priedaines vasarnīcu teritoriju – vienīgo Jūrmalas rajonu, kas atrodas Lielupes labajā krastā.

• Ķemeri radās kā Krievijas impērijas valsts kūrorts. Jau 18.gs.beigās izpētīja Ķemeru sērūdens avotu ārstnieciskās īpašības un te sāka ierasties pirmie pacienti. Kūrorta oficiālais dibināšanas datums ir 1838.gads, kad Ķemeros uzbūvēja pirmo valsts peldu iestādi, kūrorta pārvaldes ēku, labiekārtoja sēravotu. 1922.gadā Ķemeriem piešķīra miesta tiesības, bet 1928.gadā - pilsētas tiesības. Pēc otrā pasaules kara līdz Jūrmalas pilsētas izveidošanai Ķemeri attīstījās kā patstāvīga Vissavienības kūrorta pilsēta.

Pēc vienotas Jūrmalas pilsētas izveidošanas 1959.gadā par pilsētas tirdzniecības centru kļuva Majoru rajons un tā galvenā iela  - Jomas iela, kas šodien ir kļuvusi par visas Jūrmalas vizītkarti.
Padomju varas laikā notika intensīva Jūrmalas kūrorta paplašināšana. Nacionalizētajās un pamestajās vasarnīcās ierīkoja pionieru nometnes, dažādu resoru atpūtas namus un sanatorijas. Tika būvētas jaunas lielas sanatoriju ēkas un daudzstāvu dzīvojamo māju masīvi. Kultūras dzīvi aktivizēja PSRS radošo savienību – Rakstnieku savienības, Mākslinieku savienības, Arhitektu savienības, Komponistu savienības un Televīzijas un radio darbinieku jaunrades namu darbība Jūrmalā.

Līdz ar Atmodas sākumu arī Jūrmalā 1988.gadā izveidojās sava Latvijas Tautas frontes nodaļa ar apakšorganizācijām. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Jūrmalā aktīvi darbojās zaļie. Jūrmalnieki enerģiski piedalījās cīņā par Slokas celulozes un papīra fabrikas slēgšanu, pret ūdens un gaisa piesārņojumu, par tīru Lielupi un jūru.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kūrorta tālākā attīstība tiek saistīta ar tūrisma attīstību, dažādu starptautisku pasākumu – koncertu, festivālu, izstāžu, konferenču, sporta sacensību u.c. organizēšanu, pilsētas un pludmales labiekārtošanu, vietējo uzņēmēju atbalstīšanu un ārzemju kapitāla piesaistīšanu.

Laiki un varas mainās, tomēr Jūrmalas galvenā bagātība ir nemainīga. Tā ir jūra ar balto smilšu pludmali, veselīgais priežu meža gaiss, Lielupe un pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums.