Jūrmalas pilsētas domes padotībā darbojas pašvaldības kultūras iestādes:

• Bulduru kultūras nams
• Jūrmalas bibliotēku apvienība ar 7 filiālēm
• Jūrmalas pilsētas muzejs ar 2 filiālēm
• Jūrmalas teātris
• Kauguru kultūras nams
• Majoru kultūras nams un Vecās tehnikas izstāžu zāle

Jūrmalas pilsētas domes padotībā darbojas arī sekojošas izglītības iestādes, kas ir saistītas ar kultūras dzīves attīstību pilsētā:

• Jūrmalas mūzikas vidusskola
• Jūrmalas mākslas skola

Jūrmalas pilsētas dome ir pašvaldības kapitāla daļu turētāja ar kultūras nozari saistītās kapitālsabiedrībās:

• SIA „Dzintaru koncertzāle"
• SIA „Jūrmalas televīzijas sabiedrība" (neveic aktīvu darbību).

Valsts kultūras iestāde:

• Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca

Privāta kultūras industrijas iestāde:

• Kinostudija "Cinevilla".                         

 Kultūras iestāžu īzvietojums pilsētā 

Pasākumu norises vietas pilsētā

 Skatītāju vietu skaits pilsētas kultūras iestādēs

Kultūras attīstības prioritātes:

• Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana nacionālā un starptautiskā mērogā.
• Kultūras iestāžu un objektu infrastruktūras attīstība.
• Kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras norišu organizācija.
• Kultūras jomas speciālistu kapacitātes attīstība.

Mērķi:

• Pilsētas kā nozīmīga valsts kultūras centra popularitātes un atpazīstamības pieaugums nacionālā un starptautiskā mērogā.
• Kultūras pasākumu skaita pieaugums un vienmērīgs pārklājums visa gada garumā.
• Muzeju, bibliotēku, kultūrvēsturisko vietu apmeklētāju skaita pieaugums.
• Investīciju pieauguma dinamika publiskajā sektorā kultūras nozarē.
• Kultūras tūrisma produktu pieaugums.

Izpildītājmākslas pasākumi un infrastruktūra

Pateicoties Dzintaru koncertzāles aktīvai darbībai un mūzikas festivālu norisei, Jūrmala ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas mūzikas centriem.

Savukārt Dzintaru koncertzāle ir viens no Latvijas ievērojamākajiem vasaras kultūras centriem, kurā notiek dažādi populāri kultūras pasākumi. Repertuārā ir gan klasiskās, gan populārās mūzikas koncerti, kā arī festivāli, humora vakari, konkursi ar Latvijā un pasaulē pazīstamu mākslinieku piedalīšanos. Jūrmalas pilsētas dome atbalsta bērnu un jauniešu, kā arī latviešu tradicionālo pasākumu un klasiskās mūzikas koncertu organizēšanu koncertzālē. Pēdējos gados strauji pieaug privātuzņēmēju aktivitātes kultūras un izklaides pasākumu producēšanā, kas palīdz sekmīgi organizēt dažādus festivālus un populārās mūzikas koncertus.

Pēc neatkarības atgūšanas Dzintaru Koncertzāle ir saglabājusi savas pozīcijas un joprojām ir labākā atklāta tipa koncertzāle Baltijas valstīs. 2005.gadā Dzintaru koncertzāle saņēma Eiropas mākslas ūnijas piešķirto Gustava Mālera Eiropas prēmiju par sasniegumiem kultūras, mūzikas un mākslas jomā.

Publiski koncerti pilsētas teritorijā notiek arī Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Dubultu ev.lut. baznīcā, Slokas ev.lut.baznīcā, Ķemeru ev.lut. baznīcā, Mellužu Brīvdabas estrādē un Jūrmalas kultūras namos.

Ik gadu Jūrmalā notiek vairāk nekā 20 izpildītājmākslas festivāli un konkursi, kas ir ļoti populāri un starptautiski atpazīstami pasākumi:

• Meteņu dienas spēles Jūrmalā - tradicionāls ikgadējs pasākums (masku gājiens, spēles un rotaļas, gadatirgus, piedalās Latvijas folkloras ansambļi);
• Starptautiskais jauno izpildītāju konkurss (pianistu, pūšam instrumentu, kokļu) notiek maijā sadarbībā ar Jūrmalas mūzikas skolu;
• Starptautiskais jauno operas solistu „Belvederas" (Vīne) atlases konkurss - maijā;
• Latvijas koklētāju ansambļu konkurss - jūnijā;
• Latvijas deju festivāls - sporta dejas, salsa, latino, lačeta, show dance - jūnijā;
• Starptautiskais „Jūras dziesmu festivāls" - jūnijā;
• Latvijas jauniešu koru festivāls „Dziedam Jūrmalā" - jūnijā;
• Somijas kultūras dienas (piedalās mākslinieki no Somijas sadraudzības pilsētām dažādos mākslas žanros- mūziķi, vokālisti,  gleznotāji, keramiķi, u.c.);
• Starptautiskais bērnu horeogrāfijas festivāls „Arabeska" - jūnijā;
• Starptautiskais Argentīnas tango dejotāju vasaras pasākums „Tango- Līgo" sadarbībā ar SIA „Tango Studio Rīga";
• Jāņu ielīgošana Dzintaru koncertzālē (Jāņu bērnu svētku gājiens, Jāņu dienas ieskaņas uzvedums Dzintaru koncertzālē, saules pavadīšana Dzintaru pludmalē);
• Starptautiskā jūras ainavu izstāde „Marina" - jūnijā;
• Starptautiskais projekts „Palangas dienas Jūrmalā" (Lietuviešu mākslas darbu izstādes un koncerti) - jūlijā;
• „Jomas ielas svētki" (Starptautiskais Baltijas smilšu skulptūru festivāls „Magic Sand", svētku gājiens pa Jomas ielu, koncertprogrammas uz vairākām skatuvēm un citas aktivitātes visas Jomas ielas garumā) -jūlijā;
• Starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss „Jaunais Vilnis" - jūlijā;
• Starptautiskais austrumu deju festivāls (amatieru programmas, profesionālās studijas un solo izpildītāji no visām Baltijas valstīm) - jūlijā;
• Rokmūzikas festivāls „Tu esi pamanīts" (piedalās mazpazīstamas roka un popa grupas no visas Latvijas) - augustā;
• Starptautiskais baleta festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā" (sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operas un baleta teātri) - augustā;
• Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla ietvaros koncerti Dubultu ev. lut. baznīcā - augustā;
• Starptautiskais mūzikas festivāls „Summertime - aicina Inese Galante" - augustā;
• Dzejas diena pie Raiņa priedēm, Latvijas dzejnieku un ārzemju viesu dzejas lasījumi - septembrī;
• Ērģeļmūzikas festivāls „Vox Angelika" Dubultu ev. lut baznīcā- oktobrī;
• Garīgās mūzikas koncerti Jūrmalas baznīcās - visu gadu.

Vizuālā māksla

Jūrmalā darbojas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļa, kas apvieno ap 80 māksliniekus - gleznotājus, grafiķus, tēlniekus, dizainerus, ādas, stikla un tekstilmāksliniekus, fotomāksliniekus,  kuru vidū ir starptautiski pazīstami mākslinieki - Maija Tabaka, Gļebs Panteļējevs, Valdis Bušs, Jānis Kreicbergs un citi. Mākslinieku galvenais darbības centrs ir Bulduru kultūras nams.  

Galvenais vizuālās mākslas izstāžu rīkotājs pilsētā ir Jūrmalas muzejs ar vairākām izstāžu zālēm. Aktīva izstāžu eksponēšana notiek  Bulduru, Kauguru un Majoru kultūras namu izstāžu zālēs. Jūrmalā darbojas četras mākslas galerijas: „Ārijas galerija" Dzintaru koncertzālē, Majoru kultūras nama mākslas galerija, "Baltic Beach Hotel" mākslas galerija un „Art Rezidence Inter Light".

Pilsētā notiek vērienīgi mākslas pasākumi: Mākslas dienas, Starptautiskais festivāls „Māksla vieno tautas", konkurss „Gada mākslinieks Jūrmalā", Smilšu festivāls „Magic Sand", Starptautiskais mākslas skolas audzēkņu konkurss „Es dzīvoju pie jūras", starptautiskā jūras ainavu izstāde „Marina", Bērnu balva mākslā  „Lielā zemene".

2008. gadā tika organizētas 38 Jūrmalas mākslinieku izstādes, t.sk. 11 mākslinieku grupu izstādes. Jūrmalas mākslinieki piedalījās 31 izstādē, kas tika organizētas 16 Latvijas pilsētās un novados.

Teātris

Teātra mākslas jomā Jūrmalā visnozīmīgāko lomu ieņem Jūrmalas teātris, kas ir viens no labākajiem amatieru teātriem Latvijā. Par to liecina gan tā aktīvā darbība, gan panākumi Latvijas teātra skatēs un konkursos. Jūrmalas teātrī, kura ietvaros ir izveidots arī Jūrmalas Bērnu teātris un Leļļu teātra studijas trupa, kopš 2002.gada spēlē 35 aktieri un pastāvīgi strādā divi režisori. Katru gadu tiek piesaistīti arī viesrežisori.  Jūrmalas teātris  gadā caurmērā iestudē divas -  trīs pirmizrādes, bet teātra repertuārā ir ap desmit izrādēm. Jūrmalas teātris katru gadu piedalās amatieru teātru konkursā „Gada izrāde" un tā iestudējumi regulāri ir starp finālistiem.

Muzeji

Jūrmalas pilsētā ir četri muzeji - Jūrmalas pilsētas muzejs ar divām filiālēm - Jūrmalas Brīvdabas muzeju un Aspazijas māju, Raiņa un Aspazijas vasarnīca un Majoru kultūras nama Vecās tehnikas izstāžu zāle.

Jūrmalas pilsētas muzejs kopā ar filiālēm ir lielākais pilsētas muzejs. Tajā ir uzkrāti apmēram 50 000 muzeja priekšmetu, kas ir Nacionālā muzeja krājuma sastāvdaļa un atrodas valsts aizsardzībā. Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas ietver informāciju par dzīvi kūrortā no 19.gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, kā arī zemūdens arheoloģijas eksponāti. Tāpat muzejā atrodas šobrīd labākās izstāžu zāles Jūrmalā, kurās tiek organizētas vērienīgas un augstvērtīgas izstādes ar starptautisku nozīmi, kuras apmeklē gan pilsētas viesi, gan Jūrmalas iedzīvotāji. Pēdējo gadu laikā muzejā ir strauji audzis apmeklētāju skaits - no 4 458 apmeklētājiem 2002.gadā līdz 9 892 apmeklētājiem 2006.gadā. Katru gadu muzejā vidēji tiek atklātas 30 jaunas izstādes. 2008.gadā Jūrmalas muzejā, pateicoties pašvaldības atbalstam, ir atklāta kūrorta ekspozīcija, kas ir unikāla Latvijas mērogā. Muzeja ēkas rekonstrukcijas pabeigšanai ir jāveic trešās kārtas rekonstrukcijas darbi.

Aspazijas māja ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes Aspazijas (1865-1943) pēdējā mājvieta (1933-1943), kā arī unikāls 20.gadsimta sākuma valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Divstāvu koka vasarnīca ir celta 1903.gadā un  piesaista uzmanību ar daudzveidīgu fasādes apdari. 1996.gadā Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Aspazijas mājas apmeklētāju skaits pēdējo gadu laikā ir strauji audzis no 1 963 apmeklētājiem 2002.gadā līdz 3 791 apmeklētājiem 2006.gadā. Vidēji Aspazijas mājā notiek 12 izstādes gadā. Jūrmalas Brīvdabas muzejs pašvaldības īpašumā kā bijušās a/s „Jūraslīcis" zvejniecības brīvdabas muzejs nonāca 2003.gadā un kļuva par Jūrmalas pilsētas muzeja filiāli. Brīvdabas muzejā ir 17 ēkas, un lielākā to daļa ir muzeja eksponāti. Arī šajā muzejā ir vērojams apmeklētāju skaita pieaugums - no 4 110 apmeklētājiem 2004.gadā līdz 6 848 apmeklētājiem 2006.gadā. Vidēji gadā muzejā notiek astoņi tematiski sarīkojumi, kā arī daudzi citi pasākumi.. Lielākais kapitālieguldījums ir jauna eksponāta, Vecbulduru zvejnieka dzīvojamās ēkas, rekonstrukcija un uzstādīšana muzeja teritorijā 2006. - 2007.gadā. Muzejā turpinās ēku niedru jumtu klājuma nomaiņa par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem.

Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca kā muzejs tika atklāts 1949.gadā. Majoru vasarnīcā Rainis (1865-1929) un Aspazija (1865-1943) dzīvoja no 1927.gada līdz dzejnieka nāvei - 1929.gada 12.septembrim. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar abu dzejnieku dzīvi un daiļradi. Vasarnīcā ir eksponēta arī dzejnieku personīgā bibliotēka un tiek demonstrēti dokumentāli kino materiāli. 2009.gadā par valsts budžeta līdzekļiem muzejā paredzēti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.

Majoru Kultūras nama Vecās tehnikas izstāžu zālē, kas ir atvērta tikai vasaras laikā, var apskatīt antīkas automašīnas, motociklus, karieti "Viktorija" un oriģinālu 1935.gada limuzīnu. Katru gadu augusta beigās Jūrmalā notiek seno spēkratu salidojums, antikvārajiem spēkratiem dodoties parādē cauri pilsētai. Lai muzejs varētu sekmīgi attīstīties, ir nepieciešama tā tehniskā stāvokļa uzlabošana.

Bibliotēkas

Jūrmalā darbojas septiņas bibliotēkas: Jūrmalas Centrālā bibliotēka, Asaru bibliotēka, A.Kronenberga vārdā nosauktā Slokas bibliotēka, Ķemeru bibliotēka, Bulduru bibliotēka, Kauguru bibliotēka un Dubultu bērnu bibliotēka, kas ir apvienotas Jūrmalas bibliotēku apvienībā.

Jūrmalā bibliotēkas ieņem svarīgu lomu pilsētas kultūras dzīvē. Pēdējo gadu laikā tās aizvien biežāk rīko dažādus izglītojošus un informatīvus pasākumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Dažos Jūrmalas pilsētas mikrorajonos bibliotēka ir vienīgā kultūras iestāde.

Jūrmalas bibliotēku apvienības mērķis ir attīstīt bibliotēkas kā informācijas, izglītības, kultūras un sabiedriskās saskarsmes vietu ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam un pilsētas viesim, īpašu vērību veltot bērnu, jauniešu, kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu mazaizsargāto sociālo slāņu pārstāvju bibliotekārajai apkalpošanai un šīs mērķauditorijas integrācijai sabiedrībā. Jūrmalas Bibliotēku apvienība savus informācijas resursus veido, iegādājoties jaunus iespieddarbus, abonējot seriālizdevumus un datu bāzes NAIS, LETA, LETONIKA, LURSOFT, kā arī veidojot vietējās datu bāzes sadarbībā ar Aspazijas muzeju, Naturalizācijas pārvaldes Jūrmalas nodaļu, Jūrmalas pilsētas muzeju un Dzintaru koncertzāli.

Jūrmalas Centrālā bibliotēka ir galvenā bibliotekārā iestāde, kas administrē, vada un koordinē Jūrmalas Bibliotēku apvienības bibliotekāro, metodisko, bibliogrāfisko, novadpētniecības, finansiālo un saimniecisko darbu, kā arī rūpējas par bibliotēku publicitāti, darbinieku tālākizglītību un attīsta starptautiskos sakarus ar aizrobežu sadarbības partneriem. Asaru bibliotēka ir apvienības mazākā struktūrvienība. Tā apkalpo Asaru un Mellužu rajona iedzīvotājus un atpūtniekus vasaras sezonā. Bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība ar Asaru Jauno dabas draugu centru, ar ko tiek organizēti kopīgi pasākumi, rīkotas bērnu darbu izstādes. Bulduru bibliotēka atrodas pašā mikrorajona centrā - klientiem viegli sasniedzamā vietā. Tai izveidojusies laba sadarbība ar tuvējām mācību un atpūtas iestādēm, Bulduru kultūras namu, Jūrmalas teātri un Ģimenes centru. Bibliotēkai raksturīgas netradicionālas darba formas un dažādi pasākumi, kas īpaši vērsti bērnu auditorijai un jauniešiem. Tajā ir izvietots arī Jūrmalā vienīgais Eiropas Savienības informācijas punkts.

A. Kronenberga vārdā nosauktā Slokas bibliotēka atrodas Slokas vēsturiskajā centrā un ir mikrorajona vienīgā kultūras iestāde, kas apkalpo vietējos un citus Jūrmalas iedzīvotājus. Bibliotēka veic nozīmīgu sociālo funkciju, par prioritāti izvirzot maznodrošināto ģimeņu, specializētās internātskolas, pansionāta, bērnu atbalsta centra "Paspārne" iemītnieku bibliotekāro un informatīvo apkalpošanu. Ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu 2007.gadā Slokas bibliotēkas bērnu nodaļa uzsākusi darbu jaunās, labiekārtotās  telpās, kurās īpaši padomāts par bērniem, iekārtojot košu un plašu „Pasaku istabu".

Ķemeru bibliotēka ir vienīgā kultūras un informācijas iestāde šajā pilsētas mikrorajonā. Tā apkalpo Ķemeru bērnu dārzu „Pienenīte", bērnu namu „Sprīdītis", Ķemeru vidusskolas skolēnus un skolotājus, veco ļaužu pansionāta „Dzimtene" iemītniekus, kā arī patstāvīgos iedzīvotājus un atpūtniekus. Ķemeru bibliotēkas specifika ir padziļināts novadpētniecības darbs. Bibliotēkā jau piekto gadu darbojas interešu klubs „Ķirzaciņa", kura darbība attīsta Ķemeru kultūrvidi, dod iespēju iedzīvotājiem saturīgi pavadīt brīvo laiku, sekmē sociāli maznodrošināto iedzīvotāju izglītošanās iespējas, palielina bibliotēkas lasītāju skaitu, piedāvājot tiem arvien jaunus pakalpojumus.

Kauguru bibliotēka atrodas pilsētas lielākajā mikrorajonā, kurā dzīvo gandrīz puse Jūrmalas iedzīvotāju. Bibliotēkas lietotāji ir četru skolu skolēni un skolotāji, Vaivaru rehabilitācijas centra audzēkņi un pasniedzēji, Policijas koledžas audzēkņi, studenti, arodskolu un tehnikumu audzēkņi, kā arī strādājošie, pensionāri un bezdarbnieki.

Dubultu bērnu bibliotēka apkalpo bērnus un jauniešus no pirmsskolas vecuma līdz 9.klasei Dubultu, Jaundubultu un Pumpuru mikrorajonos. Bibliotēkai izveidojusies ilgstoša un ļoti veiksmīga sadarbība ar bērnudārzu „Madara", bērnudārzu un sākumskolu „Taurenītis", Mežmalas vidusskolu, sākumskolu „Pelīte", sākumskolu „Zvaniņš" bērnudārzu „Madara", muzeju „Aspazijas māja" un Jūrmalas bērnu namu.

Amatiermāksla

Amatiermākslas attīstībā Jūrmalā tāpat kā citviet Latvijā nozīmīgāko lomu ieņem kultūras nami. Jūrmalā darbojas trīs kultūras nami - Majoru kultūras nams, Bulduru kultūras nams un Kauguru kultūras nams.

Bulduru kultūras nama prioritāte ir tautas mākslas saglabāšana un attīstība, kā arī profesionālās mākslas popularizēšana.

Kultūras namā darbojas arī Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļa un biedrība "Latvija - Somija". Ik gadu kultūras nams organizē gan Somijas kultūras dienas Jūrmalā, gan starptautiskus mākslas forumus un akcijas. Bulduru Kultūras nams aktīvi piesaista dažādu fondu un projektu konkursu līdzekļus.

Majoru kultūras nama prioritāte ir mūzikas daudzveidības popularizēšana, muzikālu pasākumu organizēšana (darbojas mūzikas klubs), kā arī mākslas aktivitāšu organizēšana.

Tā kā Majoru kultūras nams atrodas pilsētas centrā - Jomas ielā,- vasaras sezonā tajā un Horna dārzā notiek aktīva kultūras dzīve. Šis ir vienīgais kultūras nams, kurā tiek rādīts kino.

Kauguru kultūras nama prioritāte ir tradicionālās kultūras saglabāšana un popularizēšana, kā arī kultūrizglītojošu pasākumu organizēšana Kauguru rajona iedzīvotājiem.

Kultūras nams organizē vērienīgus masu svētkus, festivālus un nacionāli patriotiskus pasākumus, piemēram, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai veltītu pasākumu nepatiesi represētajiem, pasākumu skolēniem „Augsim Latvijai!", Lāčplēša dienai veltītu pasākumu, kā arī latviešu tradīciju svētku svinēšanu.

Kultūras industrija

Pilsētā atrodas kinostudija SIA „Cinevilla", kuras telpās tiek organizēti dažādi kultūras pasākumi, t.sk., koncerti. Tā ir privāta studija, ko 1998. gadā nodibināja Andrejs Ēķis un Aigars Grauba. Studijai "Cinevilla" ir moderns aprīkojums, un tā piedāvā filmēšanas un filmas apskaņošanas pakalpojumus. Kinostudijas "Cinevilla" tehnisko ekipējumu izmantojusi gan studija "Platforma", filmējot "Baigu vasaru", "Ipolitu", "Naktssargu un veļasmazgātāju", "Pērku jūsu vīru", "Rudens rozes" un seriālus "Sirdsmīļā Monika" un "Ferdinands Lieliskais", gan režisore Laila Pakalniņa, filmējot "Pitonu", Una Celma - "Sauju ložu", Mika Kaurismeki - "Saldumiņu".

Jūrmalas pilsētas attīstības vīzijā nākošajiem 12 gadiem liela nozīme tiek piešķirta kultūrai: Jūrmala - starptautiski pazīstams kūrorts, ar daudzveidīgu un augstvērtīgu kultūras dzīvi, bagātu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kas veido pievilcīgu dzīves, darba un atpūtas vidi pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem.