Par Jūrmalu
Pilsētas kūrortoloģiskais aspekts nosaka, ka pilsētā visa dzīve ir vērsta uz vairāk vai mazāk ilgstošu viesu uzturēšanos tajā ārstēšanās vai atpūtas nolūkā, piemērojot tam medicīnisko, izklaides un citas jomas.
 |  |
Platība - 100 kv.km
Attālums no Rīgas līdz Dubultiem - 24 km, līdz Ķemeriem - 41 km
Jūrmala atrodas pie Rīgas jūras līča. Rīgas rajona Salas pagasts stiepjas dienvidos paralēli Jūrmalai aiz Lielupes, apkārt Babītes ezeram, dienvidaustrumu malā - Babītes pagasts. Pie Lielupes grīvas un Buļļupes Jūrmala saskaras ar Rīgas teritoriju. Rietumos Ķemeri robežojas ar Tukuma rajona Lapmežciema, Smārdes un Slampes pagastiem. Jūrmalai ir lielākā pilsētas teritorija Latvijā uzreiz pēc Rīgas.
Daba
Rīgas līcis apskalo visu Jūrmalas ziemeļmalu aptuveni 26 km garumā. Dienvidos Jūrmalu norobežo otrā ūdensbagātākā, kuģojamā Latvijas upe Lielupe 30 km garumā. Šaurākajā vietā pretī Lielupes līkumam Baņķim starp Dubultiem un Majoriem ir tikai 380 metru. Jūrmalas teritorijas rietumu galā starp Sloku un Ķemeriem atrodas ezeri, purvi un mitrāju meži, šeit koncentrēti Jūrmalas dziednieciskie resursi. Pārējā Jūrmala pazīstama kā klimatisks rekreācijas kūrorts. Pilsētā ir dabiski meža apgabali ap Dzintariem, Vaivariem, Valteriem. Īpaša vērība tiek pievērsta vides aizsardzībai.
Peldu sezona ilgst no jūnija līdz septembrim. Sauļošanās un gaisa peldes var būt pieejamas arī ilgāk, jo Jūrmalā saulaino stundu skaits gadā ir caurmērā 1500, bezsala periods ilgst caurmērā 160 dienas.
Iedzīvotāju skaits
Jūrmalas iedzīvotāju sastāvu veido krasi atšķirīgas daļas - pastāvīgie iedzīvotāji, kūrorta viesi un īslaicīgā atpūtā iebraukušie. Jūrmalā izteikts nakšņošanas rajons ir Kauguri. Mazapbūves rajoni ar senāku apdzīvojumu, lielāku pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ir Jūrmalas daļā tālāk no Rīgas (aiz Mellužiem), tālāk no jūras (Valteri, Krastciems, Sloka) un bij.zvejnieku ciematā Buļļuciemā.
Vēsture
1920.g.apdzīvotās vietas Buļļus (Lielupi), Bilderliņus (Buldurus), Edinburgu I un II (Dzintarus), Majorus, Vecdubultus un Jaundubultus, Karlsbādi (Mellužus), Asarus un Valtermuižu apvienoja Rīgas Jūrmalas pilsētā.
1946.g.Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas pilsētas sastāvā kā Jūrmalu rajonu, kam 1949.g. pievienoja arī Priedaini. Apvienojot Jūrmalas rajonu, Ķemeru un Slokas pilsētas, 1959.gadā izveidoja kūrortpilsētu Jūrmalu.
Reliģija
Jūrmalā darbojas Bulduru, Dubultu, Slokas, Ķemeru ev.lut.draudzes, Dubultu Sv.Kņaza Vladimira un Ķemeru Sv.Pāvila un Pētera pareizticīgo draudzes, Majoru, Slokas, Ķemeru Romas katoļu draudzes, Slokas Septītās dienas adventistu draudze, Slokas baptistu draudze, kristiešu draudze "Rīta zvaigzne".