Par Jūrmalu » Pilsētas apraksts » Ķemeri

Ķemeri


Ķemeri

Jūrmalas pilsētas daļa, ko ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektrodzelzceļš un Rīgas Ventspils autoceļš. 44 km no Rīgas.

Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā un tās attīstību  ietekmēja Rīga.

Ķemeri atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru Svētavoti ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997.gadā te izveidots Ķemeru nacionālais parks.

Ķemeru minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801.gadā Pēterburgā, pēc tam tos pētīja D.Grindelis, kura analīžu rezultāti tika publicēti. Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838.gadā uz valsts zemes, ko sēravotu dziednīcas vajadzībām atvēlēja cars Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušies kā balneoloģisks kūrorts, par kura attīstību drīz vien rūpes uzņēmusies valsts. Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts - 1912.gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - Maskava. Satiksmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais tramvajs.

Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru un Tīreļpurva rajonā vairākkārt notika aktīva karadarbība (arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem) un kūrortu izpostīja. Dzīve tajā tomēr atjaunojās strauji. 1928.gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības. Līdzīgi Siguldai Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta.

Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951.gada oktobrī. Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959.gadā, kad to iekļāva Jūrmalas sastāvā. Ķemeros darbojās kūrzāle, koncertestrāde, kinoteātris, bibliotēka.

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI ĶEMEROS

Ķemeru parks


 

 

 

 

 

 


veidots kā ainavu parks ar atbilstošu līkumotu celiņu tīklu, dabas ainavā iesaistītiem arhitektūras elementiem - paviljoniem, rotondām, tiltiņiem, mākslīgi veidotiem kanāliem, kas saistīti ar parkam caurtekošo Vēršupīti.


Parka izveides pirmais posms 1851. - 1861.gads. Parku ierīkojis daiļdārznieks M.Vāgners.

Pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām. Ūdens līmeņa regulēšanai bija ierīkotas slūžas.

Latvijas brīvvalsts laikā parkā iekļāva Ķemeru viesnīcu. Parks tika paplašināts virzienā uz Slokas ezeru. 30.gados parka celiņu kopgarums bija ap 15 km. Parks ir bagāts ar simtgadīgiem ozoliem, gobām, liepām, kļavām, priedēm un eglēm.


 


Parkā izvietoti pieminekļi - Ķemeru kūrorta dibinātājiem un pirmajiem ārstiem, Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem, kā arī pareizticīgo koka baznīca.


Dienvidaustrumu stūrī atrodas dziedniecības ēku komplekss. Vecākā ir 19.gs. beigās celtā koka vannu ēka, kas 1924.gadā apvienota ar arhitekta E.Štālberga (1883.-1958.) projektēto dūņu dziedniecības kompleksu.

Ķemeru viesnīca E.Dārziņa ielā 28 (Ķemeru parkā)

   


Uzcelta 1936.gadā, arhitekts E.Laube (1880.-1967.).

Piecstāvu celtne ar jumta terasēm un torni centrā. Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas.

Iekštelpās daļēji saglabājies trīsdesmito gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi, telpu apdare. Vislabāk saglabājies bibliotēkas iekārtojums. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu (celtne dēvēta arī par "balto kuģi").

Padomju laikā tā tika pārveidota par sanatoriju (300 vietu), kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas. Šajā laikā Ķemeros darbojās gandrīz 10 sanatoriju, tajās strādāja ap 100 ārstu. Darbojās kūrorta poliklīnika ar sērūdeņu un dūņu vannu nodaļām.

Restorāns "Jautrais Ods" Tūristu ielā 15 (Ķemeru parkā).

Celts 1933.gadā, arhitekts F.Skujiņš (1890.-1957.). Ēka celta, izmantojot ar mūra un koku konstrukcijas apvienojumu. Stilizētas tautas celtniecībai raksturīgās detaļas un niedru jumts. Izteikts nacionālā romantisma arhitektūras paraugs. Padomju laikā ēkā atradās bērnu sanatorija, tagad tajā izvietota Ķemeru nacionālā parka administrācija. Iekštelpās saglabājušies atsevišķi interjera priekšmeti - kroņlukturi, vitrāžas, krāsnis, kā arī apdares fragmenti.

Ķemeru luterāņu baznīca A.Upīša ielā 18


Celta 1897.gadā, arhitekts H.Šēls (1829.-1901.). Viena no nedaudzajām 19.gs. būvētajām Ķemeru mūra ēkām. Celta historisma arhitektūras tradīcijās, stilistiski tuva neogotikai. Smailloka logu un durvju ailas, kontrforsi, kas atgādina viduslaiku celtnes. Baznīcā ir I.Zeberiņa altārglezna "Kristus izdziedina slimos" (1943.) un piemiņas plāksne, kas godina Latvijas brīvības cīņās kritušo Ķemeru iedzīvotāju piemiņu.


Vairāk informācijas: www.kemeri.lv