Par Jūrmalu » Pilsētas apraksts » Dubulti

Dubulti


Dubulti un Jaundubulti

Jūrmalas kūrorta vecākā daļa, Jūrmalas pilsētas administratīvais centrs 22 km no Rīgas. Dubultos Lielupi no jūras šķir tikai 320 metrus plata zemes josla. Vēstures avotos minēta kopš 18.gs. Vēlāk izveidojies zvejnieku ciems – viens no senākajiem Kurzemes līča piekrastē. Pirmie peldviesi ieradušies jau 1814.gadā. 1832.gadā Barklajs de Tolli šeit uzcēlis vasarnīcu. Dubulti bija pirmā Jūrmalas peldvieta, kuru ar Rīgu savienoja kuģīša satiksme. 1848.gadā tika uzcelta pirmā kūrmāja, 1855.gadā atklāja pasta kantori. 1858.gadā uzcelta Millera peldu iestāde. No 19.gs. vidus līdz 1938.gadam Dubultu zeme bija t.s. Dubultu komūnas īpašums (tā izveidojās vietējiem iedzīvotājiem nopērkot zemi no valsts). Elektriskais dzelzceļš no Rīgas līdz Dubultiem tika atklāts 1950.gada jūlijā, tā bija pirmā elektrificētā līnija Latvijā.

Dubultu apbūvē vēsturiski izveidojušās trīs atšķirīgas struktūras:

  • senākā zvejniekciema teritorija ar līkumotu ielu tīklu un dārzu dziļumā novietotām mājām vai vasarnīcām; pilsētas tipa tirdzniecības rajons, kas izveidojies ap Dubultu prospektu;
  • administratīvais un kultūras centrs, kurā ir vēsturiskas celtnes – luterāņu baznīca, bijušais pilsētas valdes nams, kā arī kūrzāle, koncertdārzs un parks. (Vēsturiskā koka dzelzceļa stacija 1977.gadā nomainīta ar ēku, kas uzcelta pēc Ļeņingradas arhitekta J.Joveina projekta);
  • pilsētas tipa daudzstāvu dzīvojamo ēku rajons teritorijā starp Slokas un Baznīcas ielu.

Slokas ielā 72 atrodas dārzniecība ar kokaudzētavu, kas specializējusies rododendru audzēšanā. Latvijā tos audzē kopš 19.gs.vidus. Dārzniecības vadītājs J.Andersons 1963.gadā Dubultos priežu silā iestādīja 1000 krūmu, kas zied maijā un jūnijā. 

Z. Meirovica prospektā 7 atrodas Raiņa Rakstnieku jaunrades un atpūtas nams (dibināts 1946.). Padomju laikā tas piederēja PSRS Literatūras fondam, tajā dzīvojuši daudzi rakstnieki no visas Padomju Savienības. 1970.gadā uzcelta jauna ēka, kurā ir 100 vietu.

DUBULTI UN IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

  • Dubultos dzimusi Dailes teātra aktrise Austra Baldone (1898.- 1971.).
  • Ģimnāzijā mācījušies ķirurgs Pauls Stradiņš, dzejnieks Jānis Sudrabkalns, gleznotājs U. Skulme, operdziedātājs A.Frīnbergs.
  • Mūža pēdējo desmitgadi (1934.-1943.) Dubultos pavadījusi dzejniece Aspazija (1865.-1943.).

VĒSTURISKĀS CELTNES DUBULTOS

Z.Meierovica prospektā 43
Sanatorija Marienbāde. Pastāv kopš 1870.gada. Vārti ar mūra žogu celti 20.gs.sākumā. Tornis ar galeriju celts 1926.gadā. Arhitekts H.Pīrangs. Pamatēka pārbūvēta 40.gadu beigās, interjerā mākslas pieminekļi.

Strēlnieku prosp. 26
Pareizticīgo baznīca, celta ap 1860.gadu.

Strēlnieku prosp. 32
F.Šmithena un L.Bērziņa ģimnāzijas ēka. Celta 1909.gadā pēc E.Laubes projekta. L.Bērziņš to vadīja no 1909.-1915.gadam. Skolā mācījušies ķirurgs P.Stradiņš, dzejnieks J.Sudrabkalns, gleznotājs U.Skulme, operdziedātājs A.Frīnbergs.

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI DUBULTOS

Dzīvojamā ēka Baznīcas ielā 4

Baznīcas 4


Celta 20.gs. sākumā. Liela apjoma guļplanku ēka, kuras veidojumā izmantota jūrmalas vasarnīcu celtniecībai raksturīgā eklektika. Izteiktie celtnes apjomi - veranda, mezonīns, lodžija, daudzstūru tornis, divslīpju jumts kārtoti asimetriski. Stilu sajaukums izpaužas klasicisma, neogotikas un romantikas stila elementu lietojumā. 20.-30.gados veikti pārveidojumi zāles interjerā (nacionālā romantisma stila sienu un griestu apdares, mēbeles un kamīns. Autors Paulis Rubis).

Dubultu luterāņu baznīca

Dubultu luterāņu baznīca


Atrodas Baznīcas ielā 13, celta 1907.-1909.gadā. Arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858.-1945.). Savdabīga jūgendstila celtne, ar nacionālā romantisma iezīmēm. Raksturīgākais celtnes koptēlā - viduslaiku arhitektūras iespaidu pārcēlums 20.gadsimtā. Augstais baznīcas tornis atgādina viduslaiku piļu donžonu, kam piekļaujas pārējā celtne. Koptēlam atbilstošs no kaļķakmens blokiem mūrētais altāris ar lielu krusta zīmi centrā. Koka konstrukcijas (ērģeļu balkons un luktas) veidotas Ziemeļeiropas nacionālā romantisma tradīcijās. No 1962.- 1989.gadam Dubultu luterāņu baznīca bija nacionalizēta un tajā atradās Jūrmalas Vēstures un mākslas muzejs. Kopš 1991.gada baznīca atdota draudzes īpašumā.

Unibankas filiāle Dubultu prospektā 19

Dubultu prospekts 19


Uzcelta 1911.gadā. Arhitekts Eižens Laube (1880.-1967.). Divstāvu mūra ēka ar masīvu trīspakāpju stūra torni, kurā izveidots cilindrisks erkers. Fasādes izveidē izmantoti klasiskajam stilam raksturīgie lielā ordera pilastri. Ielas fasādē izcelta bankas operāciju zāle, iekštelpās saglabājušies bankas interjera fragmenti.

Dzīvojamā ēka - vasarnīca Z.Meierovica prospektā 20.

Ēka novietota ar gala fasādi pret ielu. Ielas pusē ir lodžijas, augšstāvā tās aizstiklotas vēlākajos gados. Ēkas pretējā pusē stiklotas verandas. Fasādes grezno kokgriezuma dekors. Celtnes siluetā iezīmējas divi izteikti atšķirīgi torņi - viens kupolveidīgs, otrs - teltsveidīgs.
Mūža pēdējo desmitgadi (1934.-1943.) šajā ēkā pavadījusi dzejniece Aspazija (1865.-1943.). Kopš 90.gadu sākuma ēku restaurē, 1996. gadā tajā ir izvietots muzejs un bibliotēka.

Dzīvojamā ēka Z.Meierovica prospektā 36., lit.1.

Celta 19.gs. vidū. Tautas celtniecības tradīcijās vienstāva koka planku guļbūve ar mezonīniem abās fasādēs. Pielāgota vasarnieku vajadzībām. Zem mezonīniem atrodas vaļējas lodžijas, kuras norobežo mākslinieciskas pusaploces arkādes ar līstīšu režģa rotājumu. Perpendikulāri pret ielu novietota vasaras virtuves celtne, kas palīdz veidot mājīgu iekšpagalmu.

Dzīvojamā ēka - vasarnīca Z.Meierovica prospektā 38.

Kompakta apjoma divstāvu koka dzīvojamā ēka ar mezonīniem. Veidota historisma arhitektūras ietekmē. Stikloto verandu un augšstāva lodžiju (pašlaik aizstiklotu) veido dekoratīvs frontons. Starp lodžijas pilastriem atrodas pusaploces ailas.