Par Jūrmalu » Pilsētas apraksts » Majori

Majori

Majori           

Jūrmalas centrālā daļa, 24 km no Rīgas. Senā Vildenes ciema teritorija, kuru kā majorātu nopircis fon Firkss (17.gs.), un līdz Pirmajam pasaules karam zeme bija fon Firksu īpašums. Attīstoties interesei par Jūrmalu kā atpūtas vietu, Firksu majorāta zemes samērā agri tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcu celtniecībai. Apbūve ietiecas kāpās līdz pat jūras krastam.

Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877.gadā Majori veidojušies kā viens no dzīvākajiem centriem ar tirdzniecības un izpriecu vietām. Majoru un (tagad arī Jūrmalas) galvenajā ielā - Jomas ielā - atradās Horna koncertdārzs (pašlaik šajā vietā atrodas piemineklis Rainim un Aspazijai).

Majoru apbūve starp Jūras un Jomas ielām dod spilgtu priekšstatu par Jūrmalas arhitektūras stilistiku kopumā, kaut arī daudz interesantu un raksturīgu celtņu ir arī citās ielās ( Lienes, Pilsoņu, Viktorijas, Konkordijas u.c.).

MAJORI UN IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

  • No 1937.-1958.gadam Majoros dzīvoja viens no latviešu pirmajiem kinorežisoriem Aleksandrs Rusteiķis.
  • No 1929.-1958.gadam šeit dzīvoja un strādāja bērnu grāmatu autors un ilustrators Alberts Kronenbergs (1887.-1958.).
  • No 1926.-1929.gadam Majoros dzīvoja dzejnieki Rainis un Aspazija.

VĒSTURISKĀS CELTNES MAJOROS

Pliekšāna ielā 53

No 1937.-1958.gadam šeit dzīvoja viens no latviešu pirmajiem kinorežisoriem A.Rusteiķis. Viņš uzņēmis astoņas filmas. Mājā iekārtota neliela piemiņas izstāde.

Smilšu iela 35

Majoru - Dubultu labdarības biedrības nams (celts 1884.g.), tajā 1903.-1905.gadā sociāldemokrātu sanāksmēs vairākkārt uzstājies Rainis.

Viktorijas ielā 25

No 1929.-1958.dzīvoja un strādāja bērnu grāmatu autors un ilustrators A.Kronenbergs (1887.-1958.). 1988.gadā atklāta piemiņas plāksne (tēlniece A.Gulbe).

J.Pliekšāna ielā 5/7

Vasarnīca, kurā 1926.-1929.gadā dzīvoja dzejnieki Rainis un Aspazija. 1949.gadā iekārtots Raiņa memoriālais muzejs.

Jomas ielā 35

Jūrmalas Tautas nams (agrāk kinoteātris "Jūrmala"). 1870.gadā šajā vietā uzcēla Horna viesnīcu un koncertdārzu, kurā koncertējuši simfoniskās mūzikas orķestri no Berlīnes, Prāgas un Varšavas. 1896.gadā viesnīcā atklāja pirmo Jūrmalas kinoteātri. Horna celtnes gājušas bojā 1913.gadā ugunsgrēkā. 
Skvērā Jomas ielā atklāts piemineklis Rainim un Aspazijai (1990.g.)

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI MAJOROS

Majoru muižas dzīvojamā ēka (kungu māja) Konkordijas ielā 66

Majoru muiža


Celta ap 1910.gadu. Arhitekts V.Bokslafs (1858.-1945.). Muižas īpašnieki - fon Firksu dzimta no Kurzemes, kam piederēja Nurmuiža, kā arī zemes īpašumi Majoros, Mellužos, Asaros.

Majoru muižas ēka celta kā vasarnīca un medību pils. Divstāvu mūra ēka. Gludi apmestās sienas ir vienkāršas, ēku grezno vienīgi lielie stiklotie logi un ieejas portāls ar kāpnēm. Dārza pusē portiks ar četrām kolonnām, kas iezīmē ieeju ēkā no pagalma.

Ēkai daudz jūgendstila tradīcijās veidotu detaļu - pusloka veranda, erkers, kalpotāju ieeja. Daļēji saglabājusies iekštelpu mākslinieciskais veidojums - halle ar koka kāpnēm, ko rotā virpoti balustri un kokgriezuma kolonnas, kamīns ar spoguli, muzikantu loža, durvju metāla apkalumi. Kopš 1924.gada ēkā izvietots bērnu nams.

Dzīvojamā ēka Viktorijas ielā 42, lit.2

Celta 19.gs.beigās. Vienstāva guļplanku ēka ar tradicionālajiem sešrūšu dalījuma logiem un kokgriezuma dekoru verandas panelī. Ēkai ir iebūvēta veranda, kas raksturīga senākajam vasarnīcas rakstura celtnēm un tagad reti sastopama.

Dzīvojamā ēka - vasarnīca Jomas ielā 43

Celta 1863.gadā. Viens no spilgtajiem neoklasicisma arhitektūras paraugiem Jūrmalā. Simetriska vienstāva celtne, kas veidota koka planku konstrukcijās. Plānojums pakļauts centrālajai zālei. Lielā ordera kolonas un tā proporcijas rada majestātisku iespaidu. Galvenā fasāde, kā arī austrumu un rietumu puses verandas, akcentētas ar izteiksmīgiem frontoniem. Plaši verandu stiklojumi.

Dzīvojamā ēka Jūras ielā 2

Celta ap 1909.gadu, piebūve - 1997.gadā. Divstāvu celtne ar belvedēru. Klasiskās arhitektūras tradīciju izmantojums. Pēc detaļu bagātības un konstrukciju monumentalitātes šī ir krāšņākā no neoklasicisma stilā celtajām koka celtnēm Jūrmalā. Celtne ir asimetriska, tās veidolu bagātina terases un pamatstāva kolonnu pergolas.

Dzīvojamā ēka Jūras ielā 6

Celta 1913.gadā. Viena no celtnēm, kas veido Jūras ielas koptēlu. Divstāvu ēkai ir izteiksmīgs asimetrisks apjoms, tornītis akcentē vertikālās līnijas, kopumā radot viegluma iespaidu. Jumta veidojumā bagātīgi izmantots kokgriezumu dekors.

Dzīvojamā ēka Jūras ielā 8

Celta 1913.gadā. Divstāvu koka ēka ar mansardu un stūra torni. Lielā celtne ir kompakta, izceļas ar amatnieku darba kvalitāti. Ap ēku saglabāts žogs, kurā ieejas vārtiņus iezīmē vārtu tornis - kādreiz celtniecībā izplatīts, bet šobrīd unikāls veidojums Jūrmalas arhitektūrā.

Dzīvojamā ēka Jūras ielā 31

Celta 19.gs.otrajā pusē.Viens no raksturīgajiem celtņu paraugiem, kurā redzama dzīvojamās ēkas pielāgošana vasarnieku vajadzībām. Ēka celta tautas tradīcijās - guļplanku ēka ar stāvu divslīpju jumtu. Telpas paplašinātas, ierīkojot mezonīnu un izveidojot verandu. Ielas pusē ārsiena aizstāta ar plašu stiklojumu. Pamatstāvā un mezonīnā iebūvētās koka kolonnas dod vertikālu akcentu.

Dzīvojamā ēka Jūras ielā 39

Celta ap 1910.gadu. Neoklasicisma stila celtne - rotondas tipa vasarnīca. Centrālā daļa - ar kupolu segta rotonda. Lielā ordera kolonu portiks. Otrā stāva līmenī ir balkons.