Par Jūrmalu » Pilsētas apraksts » Dzintari

Dzintari

Dzintari

Jūrmalas pilsētas daļa, 19 km no Rīgas. 17.gs.šī vieta dēvēta par Avotiem pēc zvejnieku mājas nosaukuma. No 1874.līdz 1922. gadam nosaukums Edinburga. Nosaukums dots sakarā ar ķeizara Aleksandra II meitas precībām ar Edinburgas hercogu. Greznākais rajons ar krāšņām celtnēm. Krievu aristokrātu apmešanās vieta kopš 19.gs. 70.gadiem. 1879.gadā te uzbūvēta kūrmāja ar jūras paviljonu, kas vēlāk nodegusi.

Pirmās Latvijas Republikas gados celtas arī tipveida ģimeņu mājas, kurās izmantotas Jūrmalā iecienītās klasiskās formas un nacionālā romantisma arhitektūras detaļas (piemēram, Dzintaru prospektā 3, lit.1). Kopš 30.gadu otrās puses populāra ir Dzintaru koncertzāle, kura vasaras sezonā pulcē daudz koncertu apmeklētāju.

Pēc Otrā pasaules kara šeit tika izvērsta lielu sanatoriju un atpūtas namu celtniecība. Elektriskā dzelceļa stacija uzcelta 1981.g.

DZINTARI UN IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

  • 1905.gada februārī un martā Dzintaros uzturējies krievu rakstnieks Maksims Gorkijs (1868.-1936.).
  • 1914.-1915.gadā Dzintaros ārstējās krievu dzejnieks Valērijs Brjusovs (1873.-1924.). 

VĒSTURISKĀS CELTNES DZINTAROS

Dzintaru prospekts 39

Bijusī Kevičas pansija, kurā 1905.gada februārī un martā dzīvoja krievu rakstnieks Maksims Gorkijs (1868.-1936.).

Dzintaru prospekts 11

Bijusī sanatorija "Baltija", kuras teritorijā saglabājušās vairākas ēkas no 1905.gadā izveidotās Maksimoviča sanatorijas. 1914.-1915.gadā šeit ārstējās krievu dzejnieks Valērijs Brjusovs. (1873.-1924.). 1916.g. viņš organizēja, rediģēja un tulkoja latviešu literatūras krājumu, kas izdots Pēterburgā.

Turaidas ielā 13

T.Zaļkalna Mākslinieku jaunrades nams (dibināts 1945.gadā). Uzņem ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu māksliniekus.

Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīcas ēku un botāniskā dārza ansamblis
(Dzintaru prospekts 52/54, Dzintari, tālr. 67227175, 29361515)

Ēka celta ap 1883.gadu un piederējusi Latvijas lielākajam būvuzņēmējam, arhitektam un mecenātam Kristapam Morbergam. Vasarnīcas ēkas ir neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kas 19.gs. beigās ieguva dzelzs lokšņu apdari. Paplašināta un pilnveidota līdz 1914.gadam. Ēku īpašnieks novēlējis Latvijas Universitātei.

2007. - 2008.gadā veikta ansambļa ēku un interjeru restaurācija, atjaunots 19.gs. plānojums un stādījumi. Pie vasarnīcas atrodas dārzs ar eksotiskajiem augiem.

Šobrīd nams ir Latvijas Universitātes īpašums.

Uzzināt par vasarnīcas vēsturi, tās īpašnieka talantu un darba mantojumu sīkāk var, dodoties ekskursijā pa atjaunoto būvuzņēmēja īpašumu. Ekskursijas notiek latviešu vai krievu valodā grupās no 5 cilvēkiem ar iepriekšēju pieteikumu. Cena vienai personai 2.00 Ls, atlaides bērniem līdz 7 gadu vecumam (vecāku pavadībā bez maksas).

Telpās iespējams organizēt konferences, seminārus nelielām grupām, saviesīgus pasākumus vai pieņemšanas. 

No Morberga  dzīves…

Deviņpadsmitā gadsimta 90. gadi. Morberga namā rosās četras kalpones, divi sulaiņi, kučieris un divi staļļa puiši. Morbergs brauc četrjūgā. Ik gadu janvāra beigās vai februāra sākumā kopā ar kundzi ceļo uz ārzemēm – Rivjēru Francijā vai Toskānu Itālijā. Aprīlī atgriežas Rīgā, lai drīz dotos uz Dzintariem, kur atrodas viņa greznā villa. Morberga kalpotāji maltītēs bauda to pašu, ko pasniedz kungu galdā. Svētdienās to papildina pudele alus uz vīru un pudele vīna ik uz trim. Morbergs nesmēķē, alkoholu lieto ļoti mēreni. Viņa kaislība ir kādi divpadsmit tīrasiņu zirgi neparasti rūsganu spalvu.

"Dzirdot par apkalpotāju lielo saimi, par Morberga lepno četrjūgu, par viņa mākslas priekšmetu kolekcijām, par viņa braucieniem uz ārzemēm, varētu mosties doma par izšķērdību. Zinot Morberga prasību, ka jāiegrāmato izdevums pat par 7 kapeiku pastmarku, varētu domāt par skopumu. Morbergs nebija ne izšķērdīgs, ne skops – Morbergs bija devīgs," 1938. gadā prāto viņa biogrāfs arhitekts Artūrs Krūmiņš.

Morbergs ir pragmatiķis – viņam svešs askētiskais ideālisms, ka viss jādod un jāziedo līdzcilvēkiem, kas visbiežāk galu galā izrādās liekulīgs. Viņš uzskata – darba augļi vispirmām kārtām pienākas darba darītājam. Viņš ir strādājis, viņš arī grib sava darba svētību baudīt! Tomēr šajā pilnasinīgajā egocentristā mīt bezgala daudz labsirdības – savus zelta rubļus viņš skopulīgi nepatur pie sevis, bet liek ripot turp, kur prasa paša vajadzības un stiepjas daudzās palīdzības lūdzēju rokas. Morbergs dzīvo pats un ļauj citiem to darīt. Kā tikt līdz šādam vērienam?

Dzintaru koncertzāle
(Turaidas iela 1, Dzintari, tālr. 67762092, www.dzk.lv)



Viens no nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem pilsētā, kas piedāvā plaša spektra kultūras programmu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā.

Kad par godu cara Aleksandra II meitas precībām ar Edinburgas hercogu 1897.gadā Edinburgā, kā toreiz sauca Dzintarus, uzcēla teātra skatuvi, šeit regulāri sāka uzstāties varietē teātru trupas, orķestri no Pēterburgas Marijas teātra, Varšavas Filharmonijas, Latvijas Nacionālās operas.

1936.gada jaunajā koncertdārzā Dzintaros tika atklāta slēgtā koncertzāle ar 690 vietām pēc arhitekta V.Mellenberga projekta. 1960.gadā tika piebūvēta vasaras koncertzāle 2000 skatītājiem. Koncertzāles metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošina teicamu akustiku. Speciālisti šo vietu novērtējuši kā unikālu un akustikas ziņā vienu no vislabākajām visā Eiropā.

2004. - 2006.gadā tika veikta Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija, kura laikā tika paplašināts un labiekārtots parks ap Dzintaru koncertzāli, rekonstruēta skatuve un skatītāju zāle, kā arī labiekārtota teritorija.

Koncertzāle ir populāra koncertu norises vieta. Šeit uzstājušies slaveni Latvijas mākslinieki un pasaulslavenas zvaigznes kā H.Kareras, M.Kabaljē, J.Obrazcova, F.Šaļapins, L.Sobinovs, F.Stravinskis, I.Glazunovs, pianisti G.Ginsburgs, H.Neihauzs, S.Rihters, vijolnieki I.Bezrodnijs, L.Kogans, D.Oistrahs, kā arī R.Pauls, I.Galante, P.Kāsa, K.Dalfere, arī Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Brēmenes simfoniskais orķestris, Kremerata Baltika.

Par tradīciju kļuvuši ikgadējie džeza un klasiskās mūzikas festivāli, Starptautiskais humora festivāls "Jūrmala 2009", jautro un atjautīgo kluba humora šovs "Dziedošais KiViNs", krāšņais baleta zvaigžņu festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā”, jauno izpildītāju konkurss “Jaunais Vilnis” un starptautiskais klasiskās mūzikas festivāls „Summertime”.

2008.gada sezonas laikā koncertzāle skatītājus priecēja ar 100 koncertiem! Koncertu programma tiek sastādīta atbilstoši visām gaumēm un visām vecuma grupām, pārstāvot visus žanrus – no folkloras un klasiskās mūzikas līdz rokam un popmūzikai.