Par Jūrmalu » Pilsētas apraksts » Bulduri

Bulduri

Bulduri                                           

Jūrmalas pilsētas daļa. Atrodas 17 km no Rīgas. Nosaukums veidojies no muižas īpašnieka Johana Buldrinka uzvārda 15.gadsimtā. Viens no pirmajiem vasarnīcu rajoniem - apbūve sākta 19.gs.40.gados. 1875.gadā bija ap 400 vasarnīcu. Bulduru Luterāņu baznīca celta 1888.-1889.gadā, arhitekts H.Hilbigs. 1907.gadā atvēra pasta nodaļu, 1908.gadā sāka darboties tirgus. 1910.gadā bijušajā Bulduru muižā nodibināja pirmo dārzkopības skolu Latvijā. Tā darbojas arī mūsdienās. (Pirmā skolas ēka uzcelta 1911.gadā pēc arhitekta A.Vanaga projekta, nākamā – 1927.-1928.gadā, bet jaunākā - 1988.gadā.). Tagadējā Bulduru dārzkopības tehnikuma teritorijā ir Dendroloģiskais parks.

Apbūve gar jūru sākta gadsimtu mijā, kad teritorija tika sadalīta regulāra plānojuma gruntsgabalos. Šeit dzīvoja turīgāko Rīgas vācu aprindu pārstāvji, nereti vieta dēvēta par "vācu cietoksni".

VĒSTURISKĀS ĒKAS BULDUROS

Bulduru prosp. 17


Bulduru aptieka (dibināta 1883.gadā).

Bulduru prospektā 33

(kādreizējā viesnīca "Casino") 1920.gadā norisinājās nozīmīgs notikums - no Krievijas impērijas atdalījušos neatkarīgo valstu - Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas - pārstāvju tikšanās, lai vienotos par sadarbību.

Vienības prospektā 32

20.gs. sākumā šeit dzīvoja angļu Hollu ģimene. H.T.Holls Latvijā organizēja pirmos futbola klubus. No 1943. gada ēkā dzīvoja Lūsija Adisone (1861.-1946.), privātskolotāja, kas pasniedza angļu valodu. 1987.gadā Anglijā izdota viņas dienasgrāmata un vēstules "Letters from Latvia").

Dārzkopības ielā 8

Pēc Otrā pasaules kara nacionalizētajā ēkā dzīvojuši rakstnieki Žanis Grīva (1910.-1982.), Arvīds Grigulis (1906.-1989.) un Jūrmalas izpildu komitejas priekšsēdētājs Arnolds Deglavs.

Bulduru luterāņu baznīca K.Barona ielā 6

Bulduru luterāņu baznīca


Celta 1888.-1889.gadā. Arhitekts H.Hilbigs (1860.-1939.). Līdzekļi savākti ziedojumu ceļā. Baznīcā bija ērģeles. Tā darbojās līdz 1944.gadam. 1953.-1993.gadā ēkā atradās Latvijas kino, foto un fonodokumentu arhīvs. Dievkalpojumi atsākās 1994.gadā. Ēka ir arhitektūras piemineklis.
Baznīca atrodas 20.gs.sākumā izveidotā Edinburgas parka teritorijā. Tagad tas ir meža parks, kurā esošais pastaigu celiņš ir saglabājies no ceļa, kas 16.gs. bija satiksmes ceļa Rīga - Kurzeme - Prūsija sastāvdaļa.

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI BULDUROS

Dzīvojamā ēka Bulduru prospektā 82/84, lit. 4

Celta 19.gs.beigās tautas būvniecības tradīcijās. Raksturīga kā dzīvojamās mājas un vasarnīcas apvienojuma sens piemērs. Kompakta garenjoma celtne ar sešrūšu logiem, kas raksturīgi šā laika celtnēm. Ēkas gala iebūvēta veranda ar sākotnēji vaļēju lodžiju.

Dzīvojamā ēka - pansija Meža prosp. 14, lit.1

Celta 20.gs.sākumā. Divstāvu koka guļbūve ar asimetrisku apjomu kompozīciju. Ēkas stūros tautas celtniecības krusta pakšu imitācijas. Balkons ar kokgriezuma balustrādi. Kopumā jūgendstila ēka ar ļoti veiksmīgi stilizētām tautas celtniecības iezīmēm.

Dzīvojamā ēka - pansija Muižas ielā 14, lit.2

Celta 20.gs.sākumā. Divstāvu koka celtne, stūros divas daudzstūru torņveida izbūves, ko savieno lodžijas. Lodžiju izvietojums ļauj celtni uzskatīt par t.s. Šveices tipa māju. Plašās logailas rada iespaidu par nepārtrauktu verandu virknējumu. Reti sastopams celtnes tips Jūrmalā.

Dzīvojamā ēka Rēzeknes pulka ielā 9

Celta 1915.gadā. Dažādas formas un augstuma izbūves veido kopējo apjomu, kam kā vizuāli vienojošs elements kalpo kvadrātisks tornis. Tornim cilindriska šķindeļiem klāta smaile ar metāla vējrādi. Bagātīgi jūgendstilā veidoti kokgriezumi. Gleznieciska asimetrija, dažādu materiālu - koka, akmens, stikla, metāla lietojums. Viena no interesantākajām jūgendstila celtnēm Jūrmalā.

Dzīvojamā ēka Stendes ielā 11

Celta 20.gs.sākumā. Celtne veidota kā asimetrisku apjomu kompozīcija. Verandas veidojumā neorenesanses motīvi. Daudzstūru trīsstāvu tornis kalpo kā divstāvu celtnes vertikālā dominante. Žogs pieskaņots celtnei, ieejas vārtiņu stabi veidoti betona lējumā. Tos rotā kapiteļi.

Dzīvojamā ēka Viļņu ielā 3

Celta gadsimtu mijā. Veidota neorenesanses stilā. Vienstāva mūra celtne ar paaugstinātu centrālo daļu (belvederu), ko pārsedz kupols. Pārseguma un logailu veidojumā austrumu arhitektūras iezīmes. Ēkas plānojums funkcionāli pakārtots centrālajai zālei. Tās sienas un atsevišķas joslas griestos apdarinātas ar reljefām flīzēm. Interjera apdare, kamīns un krāsns ir mākslas pieminekļi. Dārzā lapene un dekoratīva mūra atbalsta siena, kas vienlaicīgi kalpo kā Lielupes krasta nostiprinājums.