Apkure ar elektriskajām sildierīcēm

Iestājoties vēsākam laikam, līdz ar ikdienā sadzīvē lietoto elektrotehniku nereti tiek pieslēgti jaudīgi elektrosildītāji. Pats galvenais ugunsdrošības faktors ir elektroinstalācijas vadi un pieslēgarmatūra (drošinātāji, aizsargautomāti, rozetes, slēdži), un tai jābūt atbilstošai sadzīvē darbināmo elektroierīču jaudai.

Ja sildierīces darbināšanas laikā konstatē vadu silšanu un drošinātāju, aizsargautomātu regulāru „izsišanu", tas norāda uz pieslēguma vadu neatbilstību pieslēgtās ierīces patērējamās strāvas stiprumam. Sliktākais, ko šādā situācijā mēdz izdarīt, ir drošinātāju aizstāšana ar jaudīgākiem. Rezultātā pārmērīgi noslogotie nepietiekama resnuma vadi var sakarst līdz tādai temperatūrai, kas spēj izraisīt ēkas degtspējīgo konstrukciju aizdegšanos, uz kuru pārmērīgi jaudīgais drošinātājs tā arī nespēs laikus reaģēt. Šajā gadījumā aizsargautomāti būs lietderīgāki, jo tie ir jutīgāki par drošinātājiem, tādēļ tie nostrādā ātrāk par drošinātājiem, pasargājot vadus no pārkaršanas.

Nākamais ugunsdrošības faktors ir sildierīču pieslēgarmatūras - rozešu un slēdžu stāvoklis. Ieteicams vismaz reizi gadā pirms sildierīču aktīvas lietošanas uzsākšanas pārbaudīt kontaktu stāvokli rozetēs un iztīrīt tās no putekļiem. Ja, pieslēdzot sildierīci, rozetē konstatē sprakšķus, dzirksteļošanu, tas norāda uz atslābušiem vadu stiprinājumiem pašā rozetē.

Pirms sākt lietot jaunu sildītāju, rūpīgi jāizlasa ierīces instrukcija, lai zinātu, cik ilgi tā drīkst darboties bez izslēgšanas, kur tā jānovieto un tamlīdzīgi. Ja pēc ilgāka pārtraukuma tiek izmantota elektroniskā sildīšanas ierīce (eļļas sildītājs u.c.), pirms lietošanas jāpārbauda tās tehniskais stāvoklis.

Lai arī elektroniskās sildīšanas ierīces nenozīmē tiešu uguns klātbūtni un to izdalītais karstums atšķiras no „dzīvās uguns", nekādā gadījumā nav pieļaujama priekšmetu, piemēram, drēbju novietošana uz tām.

Pazīmes, kas signalizē, ka mājoklī draud sākties elektrības izraisīts ugunsgrēks:

  • slēdža vai rozetes tuvumā vērojami dūmi;
  • dzirdama dzirksteļošanai raksturīgā sprakšķošā skaņa;
  • jūtama degošas gumijas smaka;
  • ieslēdzot vai izslēdzot elektroierīci, nospiežot slēdzi, vērojama dzirkstele.

Apkures sezonas laikā izplatīti ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, lietojot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi.

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem.

 

Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, ne tikai samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet arī var izraisīt intensīvu to degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 ºC. Tā var rasties plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, arī ārējā apvalkā, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Ja skurstenis aizdegas, svarīgi saglabāt pašsavaldīšanos un censties nepieļaut aplamu rīcību. Nekavējoties blīvi jāaizver apkures krāsns vai plīts gaisa pieplūdes durtiņas un maksimāli jāsamazina aizvērtņa atvērums! Tas samazinās temperatūru skursteņa iekšienē. Skursteņa dzēšanas un ātrākas temperatūras pazemināšanas nolūkā nedrīkst izmantot ūdeni, - straujo temperatūras svārstību dēļ tādējādi var izraisīt krāsns, plīts un dūmeņa korpusa sagraušanu, kas situāciju var padarīt vēl dramatiskāku.

 

Īpaša uzmanība jāpievērš ilgdedzes apkures krāsnīm, jo degšanas intensitāte tiek regulēta ar gaisa padevi kurtuvē. Ja gaisa padeve ir nepietiekama, kurināmais sadeg nepilnīgi, un ir lielāks nesadegušo produktu daudzums, tādējādi apkures ierīce ātrāk „aizaug" un biežāk jātīra.

 

Malkas plītis laika gaitā nolietojas, - var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis ikdienas lietošanā būtu drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

 

Bieži izplatīta kļūda plīts kurināšanā ir tā, ka plīts durtiņu priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzējuma tiek salikta kurināšanai ienestā malka. Jāatceras, ka plāksnei plīts priekšā ir pavisam cits uzdevums.

 

Ikdienā kurinot cietā kurināmā plītis un krāsnis, jābūt uzmanīgam ar aizvērtņa lietošanu. Ja bez uzraudzības tiek atstāta iekurta plīts vai krāsns un dūmvadu aizvērtnis ir aizvērts, pirms tā izkūrusies, telpās var ieplūst tvana gāze, kas var izraisīt smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža vai krāsa, tādēļ tās klātbūtne telpā grūtāk pamanāma. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva, strauji pasliktinās pašsajūta, tā varētu būt tvana gāzes iedarbība, - nekavējoties jāatver logs vai durvis, lai iespējami ātrāk izvēdinātu telpas, pēc tam jāpārbauda apkures ierīce.

 

Jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par dūmu koncentrācijas palielināšanos.