Aizsākās Rīgas jūrmalas kūrorta attīstība
-1814-
Aizsākās Rīgas jūrmalas kūrorta attīstība

Pirms 200 gadiem (1814) aizsākās Rīgas jūrmalas kūrorta attīstība. Kad bija beidzies 1812. gada karš starp Krieviju un Franciju, pie vietējiem zvejniekiem Dubultos atkal sāka apmesties peldu viesi, tai skaitā, cīņās ievainotie Krievijas armijas virsnieki, kas vēlējās atgūt veselību. Tieši Dubultos, šaurākajā vietā starp upi un jūru, pēc 20 gadiem (1834) uzcēla pirmo viesnīcu un kūrmāju Rīgas Jūrmalā.

Jūrmalā iekārto pirmo siltu vannu iestādi
-1870-
Jūrmalā iekārto pirmo siltu vannu iestādi

1870. gadā Dubultos iekārtoja pirmo siltu vannu iestādi „Marienbāde”, kuras pastāvīgais ārsts Dr. Johans Kristians Nordštrems kā ārstēšanas metodi sāka pielietot klimatterapiju, pacientiem liekot skriet gar jūru, uzturēties jūras ūdenī, veikt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā.

Tiek ieviesta peldēšanās kostīmos
-1897-
Tiek ieviesta peldēšanās kostīmos

1897. gadā tika ieviesta peldēšanās kostīmos – bikses līdz ceļgaliem un bezroku krekls ar jostu. Šie noteikumi attiecās vienīgi uz abu dzimumu vienlaicīgu atrašanos pludmalē. Noteikumi bija spēkā ļoti neilgu laiku.

Aizliedz peldēties bez peldkostīmiem
-1914-
Aizliedz peldēties bez peldkostīmiem

1914. gadā izdotie grozījumi peldēšanās noteikumos aizliedza Rīgas jūrmalas peldu vietās peldēties bez peldkostīmiem.

Par Jūrmalas nosaukumu
-1930-
Par Jūrmalas nosaukumu

1930-tajos gados tika diskutēts par Jūrmalas nosaukumu. Piedāvāti varianti to dēvēt par Saulaini, Priedaini, Dubultiem, Dzintariem un pat Maru.

Jūrmalas pilsētas dibināšana
-1959-
Jūrmalas pilsētas dibināšana

1920. gada 12. novembrī tagadējās Jūrmalas teritorijai no Priedaines līdz Kauguriem piešķīra Rīgas Jūrmalas pilsētas statusu. Rīgas Jūrmalā bija apvienoti peldu miesti: Buļļi (tagad Lielupe), Bilderiņi jeb Bilderingshofa (tagad Bulduri), Edinburga I un Edinburga II (tagad Dzintari), Majorenhofa (tagad Majori), Vecdubulti (tagad Dubulti), Jaundubulti, Karlsbāde (tagad Melluži) un Assern (tagad Asari).

 

Apmeklētājiem tiek atvērta Aspazijas māja
-1996-
Apmeklētājiem tiek atvērta Aspazijas māja

Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Mājā latviešu dzejniece Aspazija pavadīja sava mūža nogali. Divstāvu koka vasarnīca celta 1903.gadā, un tā piesaista uzmanību ar daudzveidīgu fasādes apdari. Ēka ir valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis.

Majoru pludmale saņem Zilā karoga sertifikātu
-1999-
Majoru pludmale saņem Zilā karoga sertifikātu

Majoru pludmale bija pirmā Jūrmalā, kas saņēma Starptautiskā Zilā karoga sertifikātu – apliecinājumu ūdens tīrībai, vides drošībai un servisa kvalitātei.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) Jūrmalai piešķir Veselīgas pilsētas statusu
-2005-
Pasaules Veselības organizācija (PVO) Jūrmalai piešķir Veselīgas pilsētas statusu

Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kurai 2005. gadā piešķirts Veselīgas pilsētas statuss.

"Veselīga pilsēta" (Healthy City) ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) projekts, kura mērķis ir uzsvērt vietējās politikas ietekmi uz cilvēka dzīvi un sekmēt pašvaldību rūpes par iedzīvotāju veselību.