Platība: 100 km2
Iedzīvotāju skaits: 57 371 (01.01.2016., Pilonības un migrācijas lietu pārvaldes dati)
Pludmales garums: 24,2 km
Attālums no Rīgas centra: 25 km
Attālums no starptautiskās lidostas „Rīga”: 15 km
Attālums no Rīgas pasažieru ostas: 25 km

 

Jūrmala ir vienīgā kūrortpilsēta Latvijā un pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā. Pēc platības otra lielākā Latvijas pilsēta aiz Rīgas. Jūrmalu no divām pusēm ieskauj ūdens – pilsētas dienvidu mala 30 kilometru garumā robežojas ar Lielupes krastiem, bet pilsētas ziemeļu mala - ar Rīgas jūras līci 24 kilometru garumā.

 

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030.gadam izvirzīti trīs galvenie ilgtermiņa attīstības mērķi:

  1. Starptautiski pazīstams, moderns veselības kūrorts un populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā;
  2. Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā;
  3. Kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.

Lai efektīvi organizētu darbību un koncentrētu uzmanību Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā noteikto ilgtermiņa mērķu sasniegšanai ir noteiktas trīs prioritātes – “Jūrmalnieks”, “Kūrortpilsēta” un “Daudzveidīga uzņēmējdarbība”.

 

Jūrmalas pilsētas attīstībai vidējā termiņā ir trīs galvenās jomas – kūrorta attīstība, iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšana un kvalitatīvas infrastruktūras attīstība. Katras jomas attīstība palīdz attīstīt arī abas pārējās. Jūrmala saviem iedzīvotājiem nodrošina stabilu sociālā atbalsta sistēmu, kas ietver daudzveidīgus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus visām iedzīvotāju grupām un ievērojamu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi jūrmalniekiem un uzņēmējiem.

 

Jūrmalas pilsētas bagātība ir tās dabas resursi – jonizētais jūras un fitoncīdiem bagātais priežu mežu gaiss, baltās kvarca smiltis pludmalē, minerālūdeņi ar sērūdeņraža, broma un nātrija hlorīda sastāvu, ārstnieciskās kūdras un sapropeļdūņas. Dabas apstākļi un vietējie dabiskie ārstnieciskie resursi Jūrmalas pilsētai dod iespēju lepoties ar divu veidu kūrortiem pilsētas teritorijā – balneoloģisko un piejūras klimatisko kūrortu.

 

Jūrmala jau vairāk nekā desmit gadus ir Veselīga pilsēta (“Healthy City”) – šo statusu kā starptautisku apliecinājumu pašvaldības rūpēm par iedzīvotāju veselības veicināšanu piešķir Pasaules Veselības organizācija (PVO).

 

Vēsturiski pilsēta apvienojusi 12 ciemus – Priedaini, Lielupi, Buldurus, Dzintarus, Majorus, Dubultus, Jaundubultus, Pumpurus, Mellužus, Asarus, Vaivarus, Jaunķemerus un divas nelielas pilsētas – Sloku un Ķemerus. Jūrmalā veiksmīgi sadzīvo pagājušā gadsimta sākumā celtās koka vasarnīcas ar mūsdienu arhitektūru. To papildina mūsdienīga, Eiropas līmenim atbilstoša infrastruktūra un labiekārtota pilsētvide.

 

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaita ziņā Jūrmala ir viena no bagātākajām pilsētām Latvijā. Jūrmalā ir 408 arhitektūras pieminekļi, pieci vēstures pieminekļi, viena vēsturiska notikuma vieta (Dzejnieku Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta Jūrmala, Poruka prospekts 61), divi arheoloģijas pieminekļi (Babītes pilskalns (Poļu kalns) un Priedaines apmetne) un vienpadsmit pilsētbūvniecības pieminekļi. Jūrmalas pilsētā atrodas 32 mākslas pieminekļi.

 

Pludmale

Jūrmalas nedaudz vairāk nekā 24 km garo liedagu veido smalkas, baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume. Pludmale ir lieliska vieta atpūtai un veselības stiprināšanai: viļņu šalkas iedarbojas nomierinoši, fitoncīdiem bagātais priežu un jonizētais jūras gaiss labvēlīgi un dziednieciski iedarbojas uz elpošanas ceļiem, pastaigas basām kājām pa mīkstajām, siltajām jūras smiltīm vasarā masē pēdas, norūda un relaksē.

 

2016. gadā Starptautiskā eko sertifikāta Zilo karogu saņēma Bulduru, Dzintaru, Majoru, Dubultu un Jaunķemeru peldvietas, liecinot par videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ilgtspējīgu saimniekošanu publiskajās peldvietās. Kopumā Jūrmalā ir 12 oficiālās peldvietas, 11 no tām ir jūras krastā, viena – Lielupes krastā.

 

Daba

Rīgas līcis apskalo visu Jūrmalas ziemeļmalu aptuveni 24 km garumā. Dienvidos Jūrmalu norobežo otrā ūdensbagātākā, kuģojamā Latvijas upe Lielupe 30 km garumā. Šaurākajā vietā pretī Lielupes līkumam Baņķim starp Dubultiem un Majoriem ir tikai 380 metru. Jūrmalas teritorijas rietumu galā starp Sloku un Ķemeriem atrodas ezeri, purvi un mitrāju meži, šeit koncentrēti Jūrmalas dziednieciskie resursi. Pārējā Jūrmala pazīstama kā klimatisks rekreācijas kūrorts. Pilsētā ir dabiski meža apgabali ap Dzintariem, Vaivariem, Valteriem. Īpaša vērība tiek pievērsta vides aizsardzībai.

 

Vēsture

1920.gadā apdzīvotās vietas Buļļus (Lielupi), Bilderliņus (Buldurus), Edinburgu I un II (Dzintarus), Majorus, Vecdubultus un Jaundubultus, Karlsbādi (Mellužus), Asarus un Valtermuižu apvienoja Rīgas Jūrmalas pilsētā.
1946.gadā Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas pilsētas sastāvā kā Jūrmalu rajonu, kam 1949.gadā pievienoja arī Priedaini.

Apvienojot Jūrmalas rajonu, Ķemeru un Slokas pilsētas, 1959.gada 11.novembrī izveidoja kūrortpilsētu Jūrmalu.

 

Reliģija

Jūrmalā darbojas Bulduru, Dubultu, Slokas, Ķemeru ev.lut.draudzes, Dubultu Sv.Kņaza Vladimira un Ķemeru Sv.Pāvila un Pētera pareizticīgo draudzes, Majoru, Slokas, Ķemeru Romas katoļu draudzes, Slokas Septītās dienas adventistu draudze, Slokas baptistu draudze, Jūrmalas Evaņģēliskās ticības kristiešu draudze "Dzīvais Vārds".

 

Iedzīvotāju sastāvs

27 834 iedzīvotāju pēc tautības ir latvieši, 21 038 krievi, 2051 baltkrievi, 1536 ukraiņi, 884 poļi, 604 ebreji, 3437 citu tautību, t.sk., nenorādīta tautība, iedzīvotāji (PMLP dati 01.01.2016 www.pmlp.gov.lv).