1. Priedaine
Priedaine ir Jūrmalas pilsētas galējais austrumu punkts, iebraukšana Jūrmalā no Rīgas un Liepājas šosejas puses ir Priedainē. Tā atrodas Lielupes labajā krastā un vēsturiski veidojusies kā Pierīgas vasarnīcu rajons uz bijušās Salas muižas zemes. Priedainei nav tiešas pieejas jūrai, tā ir klusa, priežu ieskauta apkaime. Jūrmalā iekļauta 1949.gadā.
Priedainē atrodas viens no skaistākajiem aizsargājamiem Jūrmalas dabas objektiem – Baltā kāpa. Kāpa radusies pēc tam, kad Lielupe 1757.gadā pārrāva zemes šaurumu, izveidojot jaunu ieteku jūrā. No kāpas paveras panorāma ar Lielupi, Stirnu ragu un Buļļupi.

 

2. Lielupe
Teritorija ielokā starp jūru un Lielupes ieteku Rīgas līcī - robežas ietver pludmali ziemeļos, dzelzceļu un Vikingu ielu dienvidos, 9.līniju rietumos un 36.līniju austrumos. Agrāk saukta par Buļliem, jo atradās uz Buļļu muižas zemes, kopš 20.gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nosaukums “Lielupe”. Viena no pirmajām vasarnīcu apbūves vietām. Celtniecība sākās ap 1910.gadu, kad apbūvēja jūrai tuvāko daļu. Apbūve iekļaujas plašajā priežu meža parkā.
Vikingu ielā izveidots Jūrmalas brīvdabas muzejs, kurā izvietota 19. gs. beigu–20. gs. sākuma piekrastes zvejnieku sēta ar tai raksturīgām ēkām – dzīvojamo māju, klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātavu, pirti un citām būvēm kas atvestas no dažādiem jūrmalciemiem. Tāpat muzejā iespējams apskatīt laivu un enkuru kolekciju, lielāko virvju kolekciju Latvijā. Grupām iespējams pieteikt ekskursijas ar virvju vīšanu, jūras mezglu siešanu, tīklu lāpīšanu, kūpinātu zivju degustāciju ar latviešu tradīciju kopas piedalīšanos.
Lielupē atrodas plašākā tenisa bāza Latvijā – tenisa centrs “Lielupe”, kas speciāli tika būvēts Deivisa kausa sacensību norisei.

 

3. Buļļuciems
Lielupes teritorijas vēsturiski senākā apdzīvotā daļa. Atrodas pie Lielupes grīvas, 3 kilometru attālumā no Lielupes dzelzceļa stacijas. Buļļuciema vēsture Jūrmalā, upes labajā krastā saistās ar pārceltuvi un Plosta krogu kopš 17.gadsimta beigām.

 

4. Bulduri
Pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem. Bulduri ir viena no blīvāk apdzīvotajām Jūrmalas apkaimēm. Viens no pirmajiem vasarnīcu rajoniem – apbūve sākta 19.gadsimta četrdesmitajos gados. Apbūve gar jūru sākta gadsimtu mijā, kad teritorija tika sadalīta regulāra plānojuma gruntsgabalos. Nosaukums veidojies no muižas īpašnieka Johana Buldrinka uzvārda 15.gadsimtā.

 

5. Dzintari
Dzintari ir viens no labāk saglabātiem Jūrmalas rajoniem ar vēsturisko plānojumu un koka apbūvi. Teritorijas attīstība aizsākusies 19.gadsimta otrajā pusē ar priežu mežu klātā smilšainā apvidū un vēsturiski vairāk pazīstama kā Edinburga (līdz 1922.gadam). Tā bija iecienīta aristokrātu apmešanās vieta kopš 19.gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Gruntsgabali šeit ir lielāki nekā līdzās esošajos Majoros, arī ēkas reprezentablākas un pazīstamu arhitektu (V.Bokslafa, E.Laubes, K.Morberga u.c.) projektētas.
Dzintaru rietumu daļā ir plaši pazīstamā Dzintaru koncertzāle. Te iekārtots arī 14 hektārus plašs atpūtas parks – Dzintaru mežaparks, kas piemērots kā aktīvās, tā mierīgās atpūtas cienītājiem. Parkā atrodas spēļu laukumi bērniem, skeitparks, skrituļslidotāju trase, 35 metrus augsts skatu tornis, kafejnīcas u.c. atpūtas objekti.

 

6. Majori
Majori ir Jūrmalas pilsētas centrālā daļa. Te atrodas tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienītā gājēju iela – Jomas iela. Majori ir viena no blīvāk apdzīvotajām pilsētas daļām, tā ir arī viena no iecienītākajām tūristu apkaimēm. Šeit atrodas gan Jūrmalas kultūras centrs, Jūrmalas pilsētas muzejs, Tūrisma informācijas centrs, vadošās SPA viesnīcas. Majori jau izsenis zināma kā vieta, kur norisinās dažādi svētki – Jomas ielas svētki, kūrortsvētki, koncerti un citi kultūras pasākumi. Zilā karoga pludmale Majoros kļuvusi atpazīstama arī Eiropas mērogā kā pludmales volejbola sacensību norises vieta.

 

7. Dubulti
Jūrmalas kūrorta vecākā daļa, Jūrmalas pilsētas administratīvais centrs 22 km no Rīgas. Dubultos Lielupi no jūras šķir tikai 320 metrus plata zemes josla. Dubultu apbūvi veido trīs pilsētbūvnieciski atšķirīgas telpiskas struktūras: 1) senākā zvejniekciema teritorija ar līkumotu ielu tīklu un gruntsgabalos iedziļinātām, zaļumos ieskautām dzīvojamām ēkām un vasarnīcām, 2) pilsētas tipa apbūve ar cieši kopā sabūvētām ēkām gar galveno ielu, 3) administratīvais un kultūras centrs ar vizuālo dominanti – luterāņu baznīcu, kādreizējo kūrzāli ar koncertdārzu un parku, pilsētas valdes namu un dzelzceļa staciju.
Dubulti ir bagāti ar stilistiski un funkcionāli daudzveidīgu arhitektūru. 19.gs koka ēkas būvētas guļplanku tehnikā, tautas celtniecības tradīcijās vai ar klasicisma arhitektūrai tuvām detaļām. 20.gs sākumā ietekmi saglabāja neoklasicisms, dzīvojamās ēkas un vasarnīcas papildinājās ar lodžijām un plašām, stiklotām verandām. Historisma arhitektūras iespaidā veidojās verandu logu dalījums, fasāžu kokgriezuma dekors, apjomu asimetriskās kompozīcijas.

 

8. Jaundubulti
Pilsētas apkaime starp Dubultiem un Mellužiem. Ietver arī apdzīvoto vietu Pumpuri ar dzelzceļa pieturu. Apbūve sākta 1848.gadā. Izteikti regulārs plānojums, ko veido trīs jūras krastam paralēlas maģistrāles ar perpendikulāru šķērsieliņu tīklu.

 

9. Pumpuri
Pumpuri atrodas starp Jaundubultiem un Mellužiem. Agrākais nosaukums Karlsbāde I – nosaukums cēlies no zemes īpašnieka Kārļa fon Firksa vārda. Vasarnīcu rajons, kurā atradusies arī ūdens dziednīca, pansionāts un autokempings. Nacionalizētajās vasarnīcās padomju laikā bija plašas pionieru atpūtas nometnes.

 

10. Melluži
Nosaukums pazīstams kopš 17.gadsimta – 1693.gadā te bijušas "Mellužu" mājas. Iespējams, ka nosaukuma izcelsme saistīta ar bagātīgajiem melleņu mežiem šajā rajonā. Mellužu krogu atpūtai izmantoja kurzemnieki, kas ceļoja uz Rīgu. Zeme kādreiz piederējusi fon Firksu dzimtai. 1827. gadā Kārlis fon Firkss līdzās krogam uzbūvēja kūrmāju, un visu rajonu sāka saukt par Karlsbādi. Vietējie iedzīvotāji mājas būvēja gar Upes ielu, bet vasarnīcu būve no 1836.gada sākās ap kūrmāju un Kāpu ielā. Sabiedrisku nozīmi ieguva parks ar “mušeli” – paviljonu, kurā uzstājās mūziķi un notika teātra izrādes. Jūras malā ierīkoja peldu iestādi ar siltām vannām un uzcēla paviljonu.

 

11. Asari
Asari izveidojušies kādreizējā Saušu zvejniekciema teritorijā. Pašreizējais nosaukums kopš 19.gadsimta cēlies no Asaru mājām - senākajām zvejnieku mājām “Lielasari” un “Mazasari”. Apbūve sākusies 19.gadsimta otrajā pusē. Ievērojama kā zemeņu audzēšanas vieta. Zemenes šeit pirmo reizi iestādītas 1877.gadā – tās no Francijas atvedis vasarnīcas īpašnieks Kortēzi. 30.gados Asari bija iecienīta turīgo rīdzinieku atpūtas vieta.

 

12. Vaivari
Jūrmalas pilsētas daļa starp Asariem un Kaugurciemu. Vaivaros atrodas Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari, kas ir” medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts. NRC “Vaivari” Spinālo pacientu rehabilitācijas programma saņēmusi starptautisku - Eiropas Medicīnas specialitāšu apvienības (UEMS PRM board) akreditāciju. Tā ir pirmā starptautiski akreditētā rehabilitācijas programma Latvijā un viena no 25 šādām akreditētām rehabilitācijas programmām Eiropā.

 

13. Sloka
Jūrmalas pilsētas daļa (33 km no Rīgas) Lielupes krastā, vietā, kur Lielupe apmēram 2 km attālumā no jūras pagriežas uz austrumiem, izveidojot Jūrmalas pussalu. Sloka ir otra apdzīvotākā pilsētas apkaime.
Jūrmalas teritorijā Sloka ir senākā apdzīvotā vieta, kas pilsētas tiesības saņēmusi 1785.gadā, bet Slocenes upīte, pie kuras tā atrodas, vēstures avotos minēta jau 1255.gadā.

 

14. Kauguri
Kauguri ir Jūrmalas lielākais daudzstāvu dzīvojamo ēku rajons, tā ir pilsētas visblīvāk apdzīvotā daļa – tajā dzīvo vairāk nekā trešdaļa Jūrmalas iedzīvotāju. Te atrodas Jūrmalas lielākā izglītības iestāde – Jūrmalas Valsts ģimnāzija.  


15. Kaugurciems
Kaugurciems sāka veidoties 17.gs kā apdzīvota vieta ar zvejnieku mājām un krogu. Kaugurciema vēsturisko apbūvi veido bijušās zvejnieku sētas ar dzīvojamām un saimniecības ēkām un mūrētiem pagrabiem. Kaugurciema teritorija ir tipisks neregulāra plānojuma paraugs ar galveno Kaugurciema ielu, kas līkumo paralēli jūrai. Zemesgabali ir dažādas formas un lieluma. Kaugurciema galvenā arhitektoniskā un pilsētbūvnieciskā vērtīga ir gleznieciska dabas un apbūves ainava.

 

16. Ķemeri
Jūrmalas pilsētas rietumu daļa, ko ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista dzelzceļš un Rīgas-Ventspils autoceļš. Pēc platības – lielākā Jūrmala apkaime (13,8 kvadrātkilometri). Ķemeri atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru svētavoti ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji.

 

17. Jaunķemeri
Jaunķemeri atrodas Jūrmalas pilsētas rietumos ar pieeju jūrai, apkaimē atrodas arī Slokas ezers. Pēc platības tā ir trešā lielākā apkaime Jūrmalā (8,3 kvadrātkilometri). Apkaimē atrodas Latvijā vienīgais klimata un balneoterapijas rehabilitācijas centrs „Jaunķemeri”, kas piedāvā modernas diagnostikas un ārstēšanas metodikas kompleksā ar dabīgo līdzekļu izmantošanu – sērūdeņradi, broma minerālūdeni, dziednieciskajām dūņām.
Jaunķemeru pludmale ir viena no piecām Zilā karoga pludmalēm Jūrmalā. Tajā arī ir pieejami speciāli invalīdu peldrati, kas bez maksas pieejami izmantošanai individuāli vai ar asistentu.


18. Bažciems
Bažciems ir vismazāk apdzīvotā Jūrmalas apkaime, atrodas Lielupes krastā. Lielāko daļu šīs teritorijas klāj meži. Robežojas ar Sloku, Kauguriem, Brankciemu un Kūdru.

 

19. Branķuciems
Branķuciems robežojas ar Bažciemu un Kūdru, pēc platības mazākā apkaime Jūrmalā (1,3 kvadrātkilometri). Atrodas Lielupes krastā.

 

20. Bražciems
Bražciems ir daļa no Lielupes labā krasta teritorijas. Atrodas pilsētas austrumu daļā pie Lielupes autosatiksmes tilta. Platība 3,9 kvadrātkilometri.  


21. Druvciems
Pēc platības otra mazākā Jūrmalas apkaime (1,5 kvadrātkilometri), atrodas Lielupes kreisajā krastā. Druvciemā nav tiešas piekļuves jūrai.

 

22. Krastciems
Krastciems robežojas ar Valteriem un Sloku, atrodas Lielupes kreisajā krastā.

 

23. Kūdra
Pilsētas teritorija ar nelielu apbūves teritoriju, viena no mazāk apdzīvotajām Jūrmalas apkaimēm. Atrodas pilsētas rietumu daļā pie Slokas ezera.

 

24. Stirnurags
Stirnurags atrodas Lielupes kreisajā krastā, starp Buļļuciemu un Lielupi.

 

25. Vārnukrogs
Pēc platības viena no lielākajām apkaimēm (5 kvadrātkilometri). Pilsētas apkaime ar otru mazāko pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. Atrodas Lielupes kreisajā krastā.

 

26. Valteri
Pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā 3,1 kvadrātkilometra platībā starp Druvciemu un Krastciemu.