Pasākumu afišas
Gunāra Kroļļa personālizstāde “Notikumu arēnas. Pārdomas krāsās.”
30.03.2017 - 30.04.2017
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
VI Starptautiskais džudo turnīrs “Young Stars Jūrmala 2017”
01.04.2017 - 02.04.2017
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Jūrmalas pavasara sporta svētki
23.04.2017 - 23.04.2017
Jūrmalas pludmales centrā, Majoros, Kaiju ielas galā
Kino Jūrmalā aprīlī
09.04.2017 - 23.04.2017
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Lielā diena Jūrmalā
16.04.2017
Kauguru kultūras namā un pagalmā, Horna dārzā, Jūrmalas brīvdabas muzejā
Balle “Satikšanās dejā”
08.04.2017
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls “Ideju inkubators”
31.03.2017
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Atvērto durvju dienas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) darbnīcā.
26.03.2017 - 26.11.2017
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas atvērto durvju diena.
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”
02.02.2017 - 04.04.2017
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Izstāde "Rotas gardēžiem".
31.01.2017 - 08.04.2017
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
marts 2017
28 marts
otrdiena
11.00
“Kā droši izmantot internetu”.
Bulduru bibliotēkā, Edinburgas prospektā 89

Ieeja bez maksas.

28 marts
otrdiena
13.00
Edinburgas prosp.75
28 marts
otrdiena
14.00
Dubultu prosp.1
28 marts
otrdiena
18.00
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
28 marts
otrdiena
20.15
8.Jūrmalas pilsētas amatieru čempionāts hokejā
Majoru sporta laukumā, Rīgas ielā 1
8.Jūrmalas pilsētas amatieru  čempionāts hokejā

“HK Ice Wolves” – “HK Dubulti”

09.04.2016 - 31.12.2017
Izstāde "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Izstāde "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".

Atskatoties uz Dzintaru koncertzāles aizvadītajiem 80 gadiem, vēsturniece Inga Sarma un arhitekts Matīss Mailītis kopā ar Jūrmalas pilsētas muzeju un Dzintaru koncertzāli izveidoja izstādi par koncertzāles vēsturi no tās izveidošanas līdz mūsdienām – „Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi”.

Izstāde iekārtota vēsturiskās atjaunotās Dzintaru koncertzāles kamerzālē. Tajā atspoguļoti krāšņākie un nozīmīgākie notikumi koncertzālē no tās atklāšanas līdz mūsdienām. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja uzzināt, kādi pasaulslaveni mūziķi uzstājušies Dzintaru koncertzālē un kādi spilgti mūzikas dzīves notikumi – festivāli, pirmatskaņojumi un vēsturiski nozīmīgi pasākumi – ar to saistīti. Interesentu apskatei ir pieejami fotomateriāli, dokumenti, afišas, kā arī mūzikas instrumenti un priekšmeti, kas saistīti ar Edinburgas kūrmāju. Īpaša izstādes sastāvdaļa ir multimedijs, kas apvienos kinohronikas, mūzikas ierakstus un datoranimāciju.

01.02.2017 - 13.04.2017
Mākslinieces Ingas Beikules ādas rotu izstāde “Rotas gardēžiem”
Aspazijas mājā, Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Somu diēta jeb rotas gardēžiem

 

Aspazijas māja aicina uz gada pirmo izstādi, kurai dots intriģējošs nosaukums “Rotas gardēžiem”. Tajā skatīsim mākslinieces Ingas Beikules rotas. Autores iecere ir veidot kolekciju no miniatūru somiņu, kurpju un cepuru formā izgatavotām piespraudēm, kas autentiski attēlo dažādu laikmetu tērpa aksesuāru modes tendences. Katra piespraude satur unikālu informāciju par formām, rotājumiem, krāsām un stiliem, aktuāliem gan iepriekšējos gadsimtos, gan tagad. Tērpu aksesuāru stilu ietekmējuši gan populāri cilvēki, kuriem piemitis personības šarms, gan dažādu procesu norise sabiedrībā. Ekspozīcija ir ne tikai interesanta, bet arī informatīva un izglītojoša, jo tajā atklāti stāsti par iedvesmas avotu – somu un apavu stila izcelsmi un attīstību. Aspazijas mājas izstādē pirmo reizi redzēsim arī cepuru piespraudes, kas radītas, iedvesmojoties no Aspazijas cepuru paraugiem.

 

Pati māksliniece savu kolekciju raksturo: “Manas rotas ir manas draudzenes, kas uzticīgi glabā manus noslēpumus, dižojas ar mani un nekad nav greizsirdīgas, daloties ar mani komplimentos. Tās ir kā gards kumoss, kas apmierina izsalkumu, bet nebaro... Novēlu skatītājiem sajust vēlmi nobaudīt kumosiņu. Labu apetīti!”.

Mg.sc.ing. Inga Beikule  ir Rīgas Tehniskās universitātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta lektore, Latvijas Amatniecības kameras ādas galantērijas un lietišķo priekšmetu amata meistare. TLM ādas studijas “Zemga” vadītāja un pasniedzēja “Hobiju kursos”  pieaugušajiem. 

 

03.02.2017 - 19.04.2017
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”

Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehānisko, kas ir pagājusi un digitāli demokrātisko, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē. Padomju laiku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados,strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi.

Andris Vītoliņš dzimis 1975.gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002.gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996.gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014.gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs.

Izstāde „10gadi pirms...” Jūrmalas Kultūras centrā ir atskats uz pēdējiem desmit gadiem mākslinieka radošajā darbā. Izstāde ir kā ievads vasarā iecerētajai kopizstādei ar māksliniekiem Aigaru Bikši un Kārli Vērpi Dubultu mākslas stacijā Jūrmalā. Daļa šīs izstādes gleznu līdz šim Latvijā nav izstādītas.

Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostaļģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka „svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai”.  Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, krāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.

Izstāde apskatāma līdz 19.aprīlim.

Jūrmalas Kultūras centra darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.

10.02.2017 - 25.05.2017
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā, Raiņa ielā 3
20.02.2017 - 31.03.2017
Mākslinieces Annas Zandbergas-Šenkes grafikas izstāde “Zviedrija kā iedvesma”.
Ķemeru bibliotēkā, Tukuma ielā 20

01.03.2017 - 31.03.2017
Ceļojošā fotoizstāde “Pa Jāņa Gleizda dzimtajām vietām”.
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Ceļojošā fotoizstāde “Pa Jāņa Gleizda dzimtajām vietām”.

Fotogrāfu paveiktais pirmo reizi tika nodots skatītāju vērtējumam pagājušā gada novembrī Daugavpils Kultūras pilī, kur izstādes atklāšanā piedalījās arī Jūrmalas fotostudijas “Aspazija” dalībnieki.

 

Ceļojošajā fotoizstādē savus darbus piedāvā 18 fotogrāfi  no daudzām Latvijas fotostudijām: Latgales fotogrāfu biedrības (Igors Pličs, Juris Laizāns) Jūrmalas fotostudija “Aspazija” (Atis Meibergs, Una Liberte, Ingūna Kalniņa-Pētersone, Ojārs Griķis, Ojārs Martinsons, Veronika Simoņenkova, Voldemārs Krutins), Tautas fotostudijas “Bauska” (Aleksandra Zīverte, Ilze Strēle, Māris Kreitenbergs) Fotoklubs “Cēsis” (Vladislavs Ančs, Anita Ulmane, ), foto kluba “Ogre” (Ilze Cellenkopfa, Martins Litovkins), Daugavpils tautas fotostudijas “Ezerzeme-F” (Svetlana Pokule, Linards Onzuls).

 

Ideja par izstādi radās pagājušajā gada maijā, kad 21 fotogrāfs no visas Latvijas atsaucās Latgales fotogrāfu biedrības vadītāja Igora Pliča aicinājumam 7.maijā sapulcēties Jāņa Gleizda dzimtajās mājās Vecgailumos uz radošo tikšanos, lai labāk izzinātu leģendārā fotogrāfa dzimtās vietas. Pirms plenēra fotogrāfi sakopa J.Gleizda  dzimto māju apkārtni, iestādīja košumkrūmus, bet bijušās kūtiņas drupās izveidoja brīvdabas ekspress izstādi ar J.Gleizda un Daugavpils fotokluba fotogrāfu darbiem. Jāpiemin, ka jau 2015.gadā J.Gleizda dzimtajās mājās tika uzstādīts piemiņas akmens un, pateicoties gan Rēzeknes novada, Ilzeskalna un Nautrēnu pagasta pārvaldēm, gan Latgales fotogrāfu biedrībai un pārējiem Latvijas foto klubiem, leģendārā fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņa netiek aizmirsta, bet tiek glabāta un celta godā.

 

Fotogrāfs Jānis Gleizds dzimis 1924.gada 7.maijā Rēzeknes apriņķa Ilzeskalna pagasta Vecgailumos , pabeidzis mācības Rēzeknes tehniskajā vidusskolā. 24 gadu vecumā viņam pēc nelaimes gadījuma tika amputētas abas plaukstas. Laikā no 1951. līdz 1994.gadam strādājis Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā par fotogrāfu. Kopš 1957.gada piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, saņēmis 170 medaļas. Par J.Gleizdu uzņemtas divas dokumentālās filmas. Kopš 1977. gada viņš bija Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs,  EFIAP biedrs, fotokluba “Rīga” ilggadējs dalībnieks, 1985. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, bet 1995.gadā ticis apbalvots ar piektās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Pirms septiņiem gadiem fotogrāfa dzīves gaitas aprāvās.

 

Ceļojošā fotoizstāde Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem ir kā dāvinājums leģendarā fotogrāfa piemiņai, jo Jānis Gleizds ir viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem. un  ar saviem darbiem ieguvis slavu un apbalvojumus visos sešos pasaules kontinentos.

01.03.2017 - 02.04.2017
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstāde “Klusums”.
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstāde “Klusums”.

KLUSUMS ir Evas Rotčenkovas pirmā personālizstāde, kuru viņa nolēmusi parādīt skatītājiem Jūrmalas pilsētas muzejā. Fotogrāfiju sērija ir ieguvusi "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016" skatītāju simpātiju balvu Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portāla (lsm.lv) rīkotajā konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Fotogrāfijai, līdztekus darbam mākslas zinātnes un teorijas laukā, autore sākusi pievērsties 2006.gadā, fotogrāfijas publicētas mākslas izdevumos un presē. Fotogrāfijas no sērijas „Pagalmu tūrisms" tikušas izstādītas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotajā festivālā „SURVIVAL KIT 3”mākslinieces Ievas Saulītes projekta „Ideju talka” ietvaros.

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē apskatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Izstādes atklāšana 4. martā pl. 15.00.

Nonākot pamestās ēkās, telpās un vietās, kuras kļuvušas nevienam nevajadzīgas, rodas sajūta, ka laiks ir iekapsulējies kādā citā dimensijā, kur pagātne kļūst par tagadni un nākotni, tiek nojauktas robežas starp atmiņām un fantāzijas tēliem, ko rada noputējušie un sen aizmirstie priekšmeti, kas pirms daudziem gadiem ir tikuši lietoti ik dienu. Gaisma, kas ieplūst caur neskaitāmus pavasarus netīrītām logu rūtīm un šķirbām, rada melanholisku noskaņu, spēlējoties ar gaismēnām un virsmu faktūrām.

Sērija Klusums tika aizsākta 2013. gadā, nonākot dažādās pamestās būvēs Latvijā. Katrai ēkai, protams, ir savs stāsts, tomēr projekta ietvaros fiksēti telpu fragmenti un atsevišķu priekšmetu kompozīcijas, kas sasaucas ar mākslas vēsturē plaši izmantoto klusās dabas žanru. Šīs fotogrāfijas ir zināmā pretrunā termina klasiskajai izpratnei, jo autore tvērusi netīšas kompozīcijas, veidojot sajūtu gammu, nevis apzināti veidojusi priekšmetu uzstādījumus. Tā ir sajūta, ka laiks neeksistē - pagātne, tagadne un nākotne nostājusies uz viena laika nogriežņa. Ienācējs šādā vidē uz brīdi iztraucē klusumu, kas ir ne tikai dzirdams, bet arī sajūtams, un, neko nepārveidojot, fiksē sastingušos "pagātnes mirkļus".

Fotografējot izmantots tikai dabīgais apgaismojums, radot vecmeistaru gleznām tuvu noskaņu un smalkas toņu nianses. No tumsas iznirstošās priekšmetu aprises, gaismēnu kontrasti, putekļu kārta un dabas elementu klātbūtne ļauj iztēlē radīt priekšstatu par kādu apslēptu dārgumu krātuvi, kas varbūt ir vienkārši sen izsapņots sapnis...

Kāds priekšmetus nolicis, nometis vai sakrāmējis, nedomājot par kādu izkārtojuma vizuālo estētiku, izskatu vai loģiku. Ieejot pamestajās telpās, neatkarīgi no tā vai tās ir vecas lauku mājas Vidzemē, alus fabrikas teritorija Rīgā vai konservu fabrikas korpusi Carnikavā, ir sajūta, ka cilvēki, kas tur agrāk dzīvojuši vai strādājuši, uz brīdi izgājuši un tūlīt apņēmīgi iesoļos iekšā un ķersies pie iepriekš darītā darba. Bet tā nenotiek. Tas ir kā atrasties sapnī, domājot, ka viss notiek pa īstam, un tikai pēc brīža pamanīt, ka tā nevar būt īstenība..., jo putekļu ir pārāk daudz, uz sienām pelējuma sēnīte un zaļojošas sūnas, bet nokaltuši augi kā rēgaini laika liecinieki, staipa savas lapas pretim saules stariem. Ir tikai KLUSUMS. Klusums pirms pārmaiņām.

Autore dzimusi 1983. gadā un māksliniecisko izglītību ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas un dizaina skolā, Rīgas Mākslas skolā, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā (2002-2006 Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā, 2006-2008 - Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā).

Evas Rotčenkovas personālizstāde“Klusums” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

03.03.2017 - 06.04.2017
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
03.03.2017 - 31.03.2017
Edītes Ezeriņas personālizstāde “Fotogrāfija mani iedvesmo”
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110

06.03.2017 - 29.03.2017
Mākslinieka Valda Buša (1924-2014) gleznu izstāde.
Dubultu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mājā, Baznīcas ielā 13

Ar izstādi Dubultos sākas Valda Buša gleznu izstāžu sērija Jūrmalā.

 

Ar izstādi Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes namā sākas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) izstāžu sērija, kas Jūrmalas pilsētas domes atbalstītā projekta “Mākslinieka Valda Buša radošā mantojuma popularizēšana Jūrmalas pilsētā” ietvaros visa gada garumā notiks dažādās Jūrmalas vietās iespējami tuvāk iedzīvotājiem. Izstādē tiek eksponēti darbi no mākslinieka ģimenes kolekcijas, kas raksturo Valda Buša daiļrades periodu no 1980-tajiem gadiem līdz pat viņa pēdējiem darbiem.

 

Jūrmalai  un Latvijas mākslas kopainai tik nozīmīgais gleznotājs Valdis Bušs, savā deviņdesmitajā dzīves gadā aiziedams mūžībā, ir atstājis apjomīgu un vēl pilnībā neapzinātu radošo mantojumu - pēc aptuvena vērtējuma ne mazāk kā 5000 gleznas un studijas. Viņa atstāto mantojumu rūpīgi glabā mākslinieka ģimene, darbu apzināšanu un izpēti ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu veic mākslas zinātniece Edvarda Šmite. Pēdējos gados ir notikušas vairākas Valda Buša piemiņas izstādes, izdota grāmata “Valdis. Bušs. Māksla. Atziņas. Versijas”. 2017.gadā turpinās mākslinieka mantojuma apzināšana, bet par dominanti Buša daiļrades popularizēšanā kļūst ceļojošā izstāde, kas notiks deviņās vietās Jūrmalā, lai ar Valda Buša radošo mantojumu iepazīstinātu iespējami plašu sabiedrību.

Valda Buša daiļrades pētniece mākslas zinātniece Edvarda Šmite: “No 1971.gada, kad Valda Buša darbi  pirmo reizi piedalījās  izstādē, līdz sava mūža pēdējai dienai viņš bija īpaša personība Latvijas mākslā – domājošs, interesants, patiess, patstāvīgs un absolūti neatkarīgs gleznotājs.   Neraugoties uz viņa aktīvo izstāžu darbību un tām veltītām publikācijām, nākas atzīt, ka Valda Buša īstā vieta Latvijas mākslā joprojām nav pietiekoši skaidri iezīmēta, ka mums joprojām nav īsta priekšstata par to, kā veidojies viņa vairāk kā pusgadsimtu garais ceļš mākslā. Valda Buša glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Latviešu mākslā viņa vieta ir īpaša, jo viņa gleznās vienotā veselumā savijas gan dabas raisītās izjūtas, gan personiskais pārdzīvojums, gan dekorativitāte. Buša daiļrades ceļā saskatām viņa tiecību pēc arvien lielākas nosacītības – un tajā pat laikā viņš spējis nezaudēt saikni ar objektīvo realitāti.”

 

 Izstāde Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes namā, Baznīcas ielā 13 apskatāma  no 5.marta līdz 29. martam darba dienās no 9.00 līdz 18.00, sestdienās no 9.00 līdz 15.00, svētdienās no 12.00 līdz 15.00. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslas zinātnieci Edvardu Šmiti notiks svētdien, 5.martā pl. 12.00 (pēc dievkalpojuma).

Atbalsta: Jūrmalas pilsētas dome, Mākslinieku biedrība Sidegunde, Jūrmalas Mākslas skola, Jūrmalas pilsētas muzejs, Dubultu evaņģēliski luteriskā draudze.

10.03.2017 - 30.03.2017
Ķemeru bibliotēkā, Tukuma ielā 20
11.03.2017 - 09.04.2017
XVI Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa „Es dzīvoju pie jūras” izstāde.
Līvu Akvaparkā, Viestura ielā 24
XVI Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa „Es dzīvoju pie jūras” izstāde.

Jau 16.gadu Jūrmalas Mākslas skola organizē Starptautisko vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem “Es dzīvoju pie jūras 2017”.  Šogad  konkursam iesūtīja 3482 darbus no 28 valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Somijas, Rumānijas, Serbijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Azerbaidžānas, Krievijas, Kazakstānas, Uzbekistānas, Slovēnijas, Horvātijas, Spānijas, Grieķijas, Turcijas, Kipras, Bulgārijas, Ķīnas, Taizemes, Šrilankas, Bangladešas, Indijas, Indonēzijas un Latvijas. No ārzemēm  skola  saņēma 1182 darbus, no Latvijas 0 2300 darbus. No Jūrmalas izglītības iestādēm ir saņemti 286 darbi.

 

Tāpat kā citus gadus arī šogad iesūtītos darbus vērtēju  starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir profesionāli mākslinieki, mākslas pedagogi, mākslas eksperti. Žūrijas priekšsēdētāja bija Profesionālās kompetences centra Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas direktora vietniece; māksliniece Diāna Vernera; žūrijas locekļi – UNESCO Latvijas nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca; multimediju māksliniece, Jūrmalas Mākslas skolas absolvente Līva Vilnīte; Vides māksliniece, Vidzemes jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolas direktore Ieva Lazdauska;  tekstilmāksliniece, mākslas pedagoģe Iveta Meiere; tekstilmāksliniece, mākslas pedagoģe, Izdevniecības “Sapņu spalvas” vadītāja Lelde Braķe; Jūrmalas pilsētas galvenā māksliniece Inta Maldupe; gleznotāja Pērnavas mākslas skolas skolotāja un “gada skolotāja 2016”  titula ieguvēja Tiiu Leis (Igaunija), grafiķe, Klaipēdas Adama Brakas mākslas skolas skolotāja Rima Baukaite (Lietuva) un Palangas Stasis Vainiūnas mākslas skolas  skolotāja Rasa Uzpelkite (Lietuva).

 

Žūrija kopumā piešķīra 20 zelta medaļas, 30 sudraba medaļas, 40 bronzas medaļas un 219 pateicības visās četrās mākslas kategorijās – glezniecībā, grafikā, tekstilā un datorgrafikā.

 

Arī jūrmalniekiem šis bija veiksmīgs gads, īpaši Jūrmalas Mākslas skolai – Zelta medaļu datografikas kategorijā saņēma Anna Vostrikova (skolotāja Kristīne Belte), sudrabu – Elīna Pliče no skolas Slokas filiāles (skolotāja Dace Greiziņa), bronzas medaļu – Orests Knite (skolotāja Lelde Braķe), grafikas kategorijā sudraba medaļas saņēma – Katrīna Armaloviča (skolotāja Kristīne Belte) un Lūcija Marta Dzenīte (skolotājs – Antons Vaivods), bronzas medaļu - Grēta Zālīte un Patrīcija Ulriha Ratniece (skolotājs – Antons Vaivods), gleznošanas kategorijā  bronzas medaļu saņēma Jūlija Rjabčikova (skolotāja Laima Kļaviņa). Pateicības saņēma audzēkņi no sākumsskolas “Atvase”, Majoru pamatskolas, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Jūrmalas bērnu un jauniešu centra, Jūrmalas pilsētas internātskolas un Jūrmalas Mākslas skolas.

 

Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus piešķīra arī trīs  “Lielās balvas” glezniecības, grafikas un tekstila kategorijās. “Lielo balvu” glezniecības kategorijā saņēma Profesionālās kompetences centra Nacionālās mākslu skolas J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkne Elīza Muzikante, tekstila kategorijā – Špoģu mākslas un mūzikas skolas audzēknis Roberts Boļasnikovs. Savukārt grafikas kategorijas “Lielā Balva” ceļos uz Slovēniju – Sv.Jura pamatskolas (Osnova šola Sveti Jurij) audzēknim Sebastjanam Gombocam (Sebastijan Gomboc).

 

Papildus šogad konkursa žūrija nolēma piešķirt īpašu balvu – iesūtīto darbu izstādi Jūrmalas Mākslas skolā Latvijā  un Klaipēdas mākslas skolā Lietuvā  divām skolām  -  Špoģu mākslas un mūzikas skolai (Latvija) par izcilām tekstilijām un  Sv. Jura pamatskolai (Slovēnija) par krāsainām grafikām.  Skolu iesūtīto darbu kopējās kolekcijas parāda augstu māksliniecisko un tehnisko sniegumu.

Trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst.12.00 līdz 22.00, sestdienās no plkst. 11.00 līdz 22.00, svētdienās no plkst. 11.00 līdz 21.00, pirmdienās, otrdienās – slēgts.

Ieeja bez maksas.

11.03.2017 - 29.04.2017
Izstāde “Sarkanajām puķēm“ – 120, veltījums Aspazijas dzejoļu krājumam.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

ASPAZIJAS “SARKANAJĀM PUĶĒM” – 120

 

Par godu Aspazijas dzimšanas dienai, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7, atklāta izstāde–veltījums ASPAZIJAS PIRMĀ DZEJOĻU KRĀJUMA “SARKANĀS PUĶES” IZDOŠANAS 120 GADU ATCERE.

 

Dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. “Sarkanās puķes” ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.

 

Izstādē skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

 

Izstādes autores – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Astrīda Cīrule un LNMM latviešu grafikas kolekcijas glabātāja Marita Bērziņa

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

 

Izstāde atvērta līdz 29. aprīlim.

 

Tuvāka informācija pa tālruni 67764295; 27162891 vai e-pastu astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

 

Informāciju sagatavoja Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

25.03.2017 - 04.06.2017
Izstāde “Elīna Brasliņa. Ilustrācijas un grafikas”.
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30

Mākslas detektīvi meklē Jūrmalā

 

Mākslinieces Elīnas Brasliņas izstāde “Elīna Brasliņa. Ilustrācijas un grafika” no 25.marta līdz 4.jūnijam ir apskatāma Jūrmalas Mākslas skolas izstāžu zālē.

 

Jūrmalas Mākslas skola turpina savu aizsākto izstāžu politiku -  parādīt Latvijas mākslinieku daudzpusīgo darbību. Arī šoreiz izstāde “Elīna Brasliņa. Ilustrācijas un grafikas” parāda jaunās mākslinieces darbību kā grafiķei un kā bērnu grāmatu ilustratorei. Māksliniece pati saka: “Pirms iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā  studēju franču filoloģiju un sapņoju, ka reiz tulkošu franču un angļu romānus latviešu valodā. Mīlestība pret lasīšanu un zīmēšanu satiekas manā mīļākajā nodarbē – bērnu grāmatu ilustrācijā.” Šajā jomā Elīna darbojas kopš 2014. gada – un šai  laikā māksliniece ir ilustrējusi vairāk nekā desmit grāmatu, kā arī zīmējusi plakātus, komiksus un vēl šo to.  Pagājušā gadā Elīna tika nominēta J. Baltvilka balvai kategorijā "Grāmatu māksla" par ilustrācijām Jura Zvirgzdiņa grāmatai "Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts", Māra Runguļa grāmatai "Sāļās pankūkas" un Luīzes Pastores grāmatai "Svešinieka atnākšana". Savukārt pirms trim gadiem viņa saņēma Baltvilka balvas žūrijas atzinību par veiksmīgu debiju bērnu grāmatu ilustrācijā.

Jūrmalas Mākslas skolā izstādē ir apskatāmas arī nu jau popularitāti ieguvušo Luīzes Pastores mākslas detektīvu sēriju grāmatu ilustrācijas –“Pēdējais ķēniņš”, “Svešinieka atnākšana”, kā arī citu grāmatu ilustrācijas. Izstādes ekspozīciju papildina arī citu  Elīnas ilustrētās bērnu grāmatas.

Šobrīd Elīna strādā kā māksliniece režisora Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kas top  studijā “Atom Art” un skatītājiem būs pieejama 2018. gada beigās.

Kādu dienu viņa cer zīmēt bilžu grāmatas, kam pamatā būs viņas pašas radīti stāsti.

 

Jūrmalas Mākslas skola, Strēlnieku prospektā 30, Jaundubultos, Jūrmalā

Izstāžu zāles darba laiks:

P. – P.   13.00 – 20.00

Se.        10.00 – 18.00

Sv.        10.00 – 15.00

25.03.2017 - 04.06.2017
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares studentu izstāde “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki.”.
Mākslas stacijā "Dubulti"
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares studentu izstāde “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki.”.

Kas ir studentu galvās? Ar šādu jautājumu jau otro gadu Mākslas stacija Dubulti rīko jauno mākslinieku  izstādi. Šogad tās nosaukums "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki". Izstādei ir divdesmit viens autors - Līga Trēgere, Marks Rožencovs, Una Stahovska, Kristaps Andersons, Svetlana Saveļjeva, Amanda Krūmiņa, Haralds Gerts, Andrejs Ratkevičs, Luīze Linde, Toms Valmiers, Edgars Poika, Dāvis Valbaks, Viviana Staņislavska, Gatis Erdmanis, Marija Titova, Monta Kurzemniece, Kornēlija Ābele, Maija Ozoliņa, Aleksandrs Marinoha, Beāte Grauduma, Pēteris Kimsis un divi kuratori - Inga Šteimane un Olga Šilova.

 

Ja ticam, ka jauno mākslinieku darbi ļauj ielūkoties nākotnē, tad tur redzamais ir intriģējošs. Kuratore Inga Šteimane saka: ""Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki" ir kritiski domājoša vairākos aspektos. Autoriem ir filosofiski atšķirīgas pozīcijas - tiekties pēc ideāla vai nodarboties ar pieredzi un tagadni. Abās frontēs ir zīmīgi darbi. Izstādē ir arī plašā nozīmē politiska kritika, spriežot par to, kas cilvēki viens otram ir varas cirvja, privāta miera, pasaules izzināšanas ambīciju un patriotisma izjūtu kontekstā. Kritiska vai drīzāk jautājoša ir attieksme pret tēlniecības tradīciju, kuras rezultātā vienuviet redzam plastisku virtuozitāti, brutālismu, popkultūras gramatiku un Latvijas tradicionālās kultūras sīksto spēku. Kaislīgos kontrastus ielikām izstādes plakātā ar Līgas Trēgeres un Svetlanas Saveļjevas darbu motīviem."

 

Pateicoties kuratores, tēlnieces un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares pedagoģes Olgas Šilovas iniciatīvai, izstādē būs unikāla iespēja redzēt studentu veidošanas kursa darbus mālā. "Veidošana līdzīgi kā zīmēšana ir tradicionāls apmācības veids, kas Latvijas Mākslas akadēmijā ir ne tikai saglabājies, bet tiek piedāvāts kvalitatīvi augstā līmenī. Strādājot akadēmijā, ar laiku es sapratu, ka mēs, pasniedzēji, esam privileģēti piedalīties procesā, kurā ir daudz brīnumu, par kuriem zina tikai dalībnieki. Tāpat man bieži jautā, vai akadēmijā uzņemam talantīgus studentus. Rīkojot izstādes, šie noslēpumi atklājas. Tāpēc  pagājušogad rīkoju tēlniecības izstādi "T-FAKTORS" un šogad esmu gandarīta par sadarbību ar Mākslas staciju "Dubulti"," saka Olga Šilova.

 

Mākslas stacija Dubulti ir unikāla starpresoru laikmetīgās mākslas platforma, ko atbalsta Jūrmala pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projektu veicina arī Latvijas Dzelzceļš. Izstāde "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki" bez maksas būs skatāma līdz 4. jūnijam katru dienu plkst. 7.00–18.30 (maijā līdz plkst. 20.00) . Individuālas un grupu tikšanās ar kuratoriem un māksliniekiem var organizēt, sazinoties dubulti.art.station@gmail.com.

27.03.2017 - 30.04.2017
Gunāra Kroļļa personālizstāde "Notikumu arēnas".
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Gunāra Kroļļa personālizstāde "Notikumu arēnas".

Gunāra Kroļļa gada izstāžu sērija sākas Jūrmalas pilsētas muzejā.

 

Lai gan grafika ir mākslinieka Gunāra Kroļļa (dz. 1932.g.) mūža mīlestība, glezniecība kā krāšņs mūzikas akords laiku pa laikam ieskanas radošajā izpausmē. Izstādē NOTIKUMU ARĒNAS. Pārdomas krāsās Jūrmalas pilsētas muzejā redzēsim lielformāta gleznojumus uz koka, audekla, kartona, kuriem ierosme rasta vēsturē – leģendās vai patiesībā, kuru ar aktierisku meistarību iznes simbolu kaleidoskops.

“Izstādes “Notikumu arēnas” uztveres formula ir vienkārša: vieta – simbols – tēls – notikums. Vieta: attēlotā telpa; Simbols: asociācija ar šo konkrēto telpu; Tēls: unikālais personāžs uzstādījumā; Notikums: lietu norise. Uzmanība vērsta tieši uz notikumu, nevis uz darba nosaukumu, lai gan tieši nosaukums akumulē idejas esenci.

Pēc šāda principa var lūkoties vispārināti uz Gunāra Kroļļa radošo darbu, kā arī uz mākslinieka domāšanas veidu: pamatota izstrādātība detaļās, spēcīgi bet askētiski raksturota vide, precīzi režisēti tēli, ar smeķi izgleznota materialitātes daudzveidība. To varētu apzīmēt ar runas plūdiem glezniecības valodā – par konkrēto gleznas detaļu mākslinieks “izstāsta” visu, ko jūt saistībā ar to, iekļaujot klasiskās zināšanas par formu, materiālu, tā iespējamo izcelsmes laiku. Interesantākais, ka mākslas darbi rosina skatītāju iztēloties sakarības pāri laikam, velkot paralēles ar šodienu vai asociējot nākotnē. Laiks Gunāra darbos ir gan kā relatīvs tēls, gan kā unikāls jēdziens. Laiks ir kā mākslinieka sniegta koda atslēga Piektajai dimensijai – nojausmai saskatīt sevi tādās gleznās, kā “Esme”, “Mirāža”, Ikars”, un citās. Skatītāja pirmo kontaktu ar mākslinieka ideju rada mākslas darbs. Gunāra gleznas uzrunā, aizrunā un ievelk savā izjūtu gravitācijā,” tā par ekspozīciju saka Inguna Krolle-Irbe.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Emeritus, ZA Goda loceklis Gunārs Krollis dzimis 1932. gadā Rīgā, 1960. gadā beidzis LMA Grafikas nodaļu, sarīkojis daudzas personālizstādes,  piedalījies  izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojis vairākas ģimenes izstādes (Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe). Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēsture un kuģniecības muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova mākslas galerijas un Puškina mākslas muzeja Maskavā, kā arī daudzās citās muzeju un provātkolekcijās.

Jūrmalas pilsētas muzejā viņa darbi bijuši skatāmi gan Oforta ģildes rīkotajās grafikas izstādēs, gan grupas Pasīvā dekadence rīkotajā zīmējumu izstādē.  2017. gadā Gunāra Kroļļa darbu izstādes vēl būs skatāmas Marka Rotko centrā Daugavpilī un Cēsu izstāžu namā.

 

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma no 2017.gada 27.marta līdz 30. aprīlim. Atklāšana 30. martā plkst. 16.00